Ilgstošas laulības dzīves laikā partneri mēdz saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, taču reizēm attiecības nonāk strupceļā, kurā abi jūtas nelaimīgi. Šādos brīžos lēmumu pieņemšanu bieži vien kavē nevis reāli šķēršļi, bet gan noteikti pieņēmumi un iekšējas bailes.
Cilvēki mēdz ticēt priekšstatiem, kas liek gadiem ilgi samierināties ar smagu emocionālo gaisotni mājās, cerot, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Šie priekšstati veidojas sabiedrības spiediena, audzināšanas vai vienkārši nezināšanas dēļ.
Fakti rāda, ka uzturēšanās emocionāli smagā vidē ietekmē ne tikai ikdienas noskaņojumu, bet arī vispārējo pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Speciālisti, kas pēta ģimenes dinamiku, ir definējuši vairākus izplatītākos uzskatus, kuri traucē objektīvi novērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par attiecību pārtraukšanu. Šie pieņēmumi visbiežāk izrādās maldīgi, kad tos aplūko no malas un salīdzina ar reālo pieredzi.
Mīts par bērnu pasargāšanu un vecuma ierobežojumiem
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc tiek atlikta šķiršanās, ir bažas par bērnu nākotni un viņu emocionālo stabilitāti. Pastāv uzskats, ka vecāku kopā palikšana jebkuros apstākļos ir labākais risinājums bērnam. Tomēr pieredze rāda, ka bērni ļoti precīzi uztver vecāku savstarpējo saspīlējumu, pat ja pieaugušie cenšas nestrīdēties viņu klātbūtnē.
Pastāvīgs stress un vēsums ģimenē var radīt nedrošības sajūtu, kas bērna uztveri ietekmē spēcīgāk nekā mierīgs un pārdomāts vecāku lēmums dzīvot atsevišķi. Daudzi pieaugušie, kuri uzauguši šādā vidē, vēlāk atzīst, ka nemitīga spriedze mājās ir bijusi smagāka par pašu šķiršanās faktu.
Otra barjera ir saistīta ar vecumu un priekšstatu, ka dzīves otrajā pusē kaut ko mainīt jau ir par vēlu. Cilvēki pusmūžā vai vecāki par 50 un 60 gadiem mēdz domāt, ka viņu aktīvais dzīves posms ir noslēdzies un atlikušie gadi vienkārši ir jāpavada pierastajos apstākļos.
Mūsdienu tendences liecina par pretējo – dzīves ilgums un aktīvais periods ir palielinājies, tāpēc samierināšanās ar smagām attiecībām tikai vecuma dēļ laupa iespēju pavadīt nākamos gadu desmitus mierā un saskaņā ar sevi.
Bailes no vientulības un jaunu attiecību veidošanas
Nākamais solis, kas rada bažas, ir saistīts ar sociālo dzīvi pēc laulības šķiršanas. Pastāv uzskats, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas atrast jaunu partneri vai vienkārši izveidot domubiedru loku ir gandrīz neiespējami. Šīs bailes palikt vienam bieži vien liek cilvēkiem izvēlēties sliktu, bet pazīstamu situāciju, nevis nezināmo.
Statistikas dati un sociālie pētījumi gan rāda ko citu. Vecāka gadagājuma cilvēki mūsdienās arvien biežāk veiksmīgi uzsāk jaunas attiecības, atrod jaunus vaļaspriekus un paplašina paziņu loku.
Bailes no vientulības parasti ir izteiktākas tieši brīdī, kad cilvēks atrodas krīzes situācijā, taču, kad šis posms ir pārvarēts, parādās jaunas iespējas un enerģija sociālajai dzīvei. Samierināšanās ar esošo situāciju šādu mītu dēļ tikai pagarina neapmierinātības periodu.
Populārākie raksti šobrīd
Pieradināšana pie stresa un tā ietekme uz ikdienu
Pēdējais un reizēm visbīstamākais uzskats ir pārliecība, ka laika gaitā pie sliktas izturēšanās vai pastāvīga emocionāla diskomforta var pierast. Cilvēki mēdz domāt, ka viņu nervu sistēma ir kļuvusi nejūtīga pret strīdiem un mājas gaisotni. Zinātniskie novērojumi liecina, ka cilvēka organisms patiesībā nepierod pie hroniska stresa – tas vienkārši strādā uz izturības robežas.
Ilgstošs emocionāls izsīkums ietekmē vispārējo dzīves enerģiju, koncentrēšanās spējas un ikdienas darbu efektivitāti. Kad cilvēks atrodas nemitīgā aizsardzības pozīcijā, pasliktinās miega kvalitāte un samazinās izturība pret ikdienas sīkajām problēmām.
Tas ietekmē arī attiecības ar citiem cilvēkiem, darba kolēģiem un radiniekiem. Spēja funkcionēt šādā vidē nav vis izturība, bet gan resursu tērēšana, kas agrāk vai vēlāk liek par sevi manīt vispārējā dzīves kvalitātes kritumā.