Latvijas Bankas publiskotais pārskats par 2025. gadu liecina par iestādes atgriešanos pie peļņas pēc iepriekšējā perioda zaudējumiem. Finanšu rezultāti rāda, ka gads noslēgts ar 27,6 miljonu eiro lielu peļņu, kas tiešā veidā ietekmē arī valsts budžeta ieņēmumus.
Rakstā aplūkoti galvenie iemesli šādam pavērsienam, kā arī skaidrots, kādi praktiski uzlabojumi ieviesti iedzīvotāju ērtībai un drošībai. Šī informācija sniedz ieskatu valsts galvenās finanšu iestādes prioritātēs un tās ietekmē uz kopējo ekonomisko situāciju valstī.
Finanšu rādītāji un iemaksas valsts budžetā
Latvijas Bankas darbība 2025. gadā ir rezultējusies ar ievērojamām iemaksām valsts kopējā kasē. Kopējā summa, ko banka ieskaita valsts budžetā, sasniedz 56 miljonus eiro. Šo apjomu veido vairākas pozīcijas.
Pirmkārt, 19 miljoni eiro tiek izmaksāti kā dividendes no gūtās peļņas. Otrkārt, valsts saņem 21 miljonu eiro kā procentu maksājumus par saviem noguldījumiem centrālajā bankā. Treškārt, nodokļu maksājumos valsts budžetā nonāk vēl 16 miljoni eiro.
Šāds pozitīvs iznākums ir izceļams uz kopējā Eiropas fona. Daudzas citas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas un arī Eiropas Centrālā banka gadu noslēdza ar negatīviem rādītājiem. Tas skaidrojams ar nepieciešamību iepriekš strauji celt procentu likmes, lai ierobežotu cenu pieaugumu. Kad šīs likmes stabilizējas vai sāk samazināties, centrālajām bankām atkal rodas iespēja fiksēt peļņu.
Vēsturiski kopš 1992. gada Latvijas Banka valstij ir devusi ievērojamu pienesumu, kopumā budžetā ieskaitot 465 miljonus eiro. Jāatceras, ka peļņas gūšana nav centrālās bankas pašmērķis, bet gan sekas tās galvenajam uzdevumam – īstenot naudas politiku un rūpēties par cenu stabilitāti.
Uzlabojumi ikdienas maksājumos un drošībā
Viens no pērnā gada svarīgākajiem darbiem ir praktisku risinājumu ieviešana, kas tieši skar iedzīvotāju ikdienu. Īpaša uzmanība pievērsta tam, lai finanšu pakalpojumi būtu pieejami arī krīzes situācijās. Latvijas Banka ir izstrādājusi tehnisku risinājumu, kas ļauj veikt karšu maksājumus bezsaistē. Tas nozīmē, ka lielos veikalos, aptiekās un degvielas uzpildes stacijās būs iespējams norēķināties pat tad, ja uz laiku radušies sakaru traucējumi.
Tāpat gada nogalē ieviesta jauna sistēma maksājumu saņēmēju pārbaudei. Šis rīks automātiski verificē saņēmēju, tādējādi būtiski samazinot iespēju kļūdīties, ievadot datus, vai kļūt par krāpnieku upuri.
Drošība ir bijusi prioritāte arī attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību. Noteiktas minimālās prasības, lai cilvēkiem visā Latvijā būtu piekļuve bankomātiem. Liela vē=rība veltīta arī kiberrisku ierobežošanai un visas digitālās vides aizsardzībai, kas ir būtiski mūsdienu norēķinu sistēmas stabilitātei.
Izmaiņas kreditēšanā un pensiju uzkrājumu sistēmā
Aizvadītajā gadā novērota aktīvāka banku darbība kredītu izsniegšanā. Īpaši strauji augusi uzņēmumu kreditēšana, kur kāpums pārsniedzis 16 %. Arī mājsaimniecībām mājokļu kredītu saņemšana kļuvusi vienkāršāka, pateicoties zemākām procentu likmēm un atvieglotiem noteikumiem kredītu pārnešanai uz citu banku. Dati rāda, ka vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku ir izmantojuši šo iespēju, kas viņiem ilgtermiņā ļaus ietaupīt ievērojamus līdzekļus no saviem ienākumiem.
Būtiskas pārmaiņas skārušas arī pensiju 2. līmeņa sistēmu. Ticis izstrādāts priekšlikums, kas iedzīvotājiem sniegtu lielāku brīvību izvēlēties piemērotāko brīdi uzkrāto līdzekļu saņemšanai, īpaši brīžos, kad tirgos krītas vērtspapīru vērtība. T
āpat ir samazinātas komisijas maksas, ko iedzīvotāji maksā pensiju pārvaldniekiem, un tas jau pirmajā gadā devis kopējo ietaupījumu gandrīz trīs miljonu eiro apmērā. Sācies darbs pie portāla "manapensija.lv" pārņemšanas un modernizēšanas, lai informācija par uzkrājumiem būtu ērtāk sasniedzama.
No 2026. gada sākuma stājušās spēkā arī jaunas prasības komercbankām par pakalpojumu sniegšanu klātienē. Tas ir būtiski reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem banku filiāļu vai klientu apkalpošanas centru pieejamība uz vietas ir nepieciešama ikdienas darbu veikšanai.