Latvijā turpinās diskusijas par vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksām un to pamatotību. Nesenā valdības sēdē tika skatīts ziņojums, kas beidzot sniedz ieskatu tajā, kā tiek organizēti šī projekta daudzmiljonu iepirkumi.
Galvenā uzmanība pievērsta jautājumam, kāpēc daļa iepirkumu izmaksā dārgāk, nekā sākotnēji piedāvājuši pretendenti, un kāda ir birokrātiskā kārtība šajos procesos. Šī informācija ļauj labāk izprast, kur paliek nodokļu maksātāju līdzekļi un kāpēc konkurence ne vienmēr nodrošina zemāko cenu.
Iepirkuma process un cenu atšķirības
Viens no spilgtākajiem piemēriem, kas izskanēja valdības sēdē, skar sliežu pārmiju un šuvju piegādi. Šis iepirkums ilga vairākus gadus, sākot no 2021. gada līdz pat 2026. gadam. Procesa laikā atklājās, ka viens no pretendentiem piedāvāja veikt darbus par 236 miljoniem eiro.
Tomēr gala rezultātā līgums tika noslēgts ar citu uzņēmumu – "Voestalpine", kura piedāvājums pēc sarunām palika pie 295 miljonu eiro atzīmes. Starpība starp lētāko un izvēlēto piedāvājumu sasniedza 59 miljonus eiro.
Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro, ka formāli viss ir noticis atbilstoši likumam. Uzņēmums, kurš piedāvāja zemāko cenu, tika noraidīts tehnisku iemeslu dēļ. Konkrētajā gadījumā piedāvājuma nodrošinājuma termiņš beigās izrādījās par dažām dienām īsāks, nekā to prasīja vairākkārt pagarinātie iepirkuma noteikumi. Lai gan sākotnēji šis pretendents atbilda visām prasībām, procesuālie pagarinājumi noveda pie tā diskvalifikācijas.
Šāda situācija radīja apstākļus, kuros reāla konkurence vairs nepastāvēja. Kad palika tikai viens pretendents, iepirkuma komisijai bija iespēja konkursu pārtraukt un izsludināt to no jauna, lai mēģinātu atgūt konkurences apstākļus.
Tomēr tika pieņemts lēmums turpināt sarunas ar esošo uzņēmumu. Rezultātā ir grūti pārliecināties, vai iegūtā cena tiešām ir izdevīgākā tirgū iespējamā, jo salīdzinājuma ar citiem reāliem piedāvājumiem vairs nebija.
Valdības pārstāvju dažādie redzējumi
Diskusijas valdībā par šo ziņojumu bija diezgan asas, jo ministru viedokļi par notikušo krasi atšķīrās. Satiksmes ministrs uzsvēra, ka ziņojums neuzrāda nekādus likuma pārkāpumus, tāpēc nav pamata runāt par zaudējumiem vai nelikumīgu rīcību. Viņa skatījumā, iepirkuma komisija ir strādājusi savu pilnvaru robežās un izpildījusi visas nepieciešamās procedūras.
No otras puses, ekonomikas ministrs pauda neizpratni par komisijas rīcību. Viņš norādīja, ka iepirkuma komisijām vajadzētu rīkoties kā gādīgiem saimniekiem un saprast savu lēmumu sekas, īpaši, ja runa ir par simtiem miljonu eiro.
Tāpat tika atzīmēts, ka "RB Rail" ir kapitālsabiedrība, nevis tieša valsts pārvaldes iestāde. Tas nozīmē, ka tai ir jāievēro labas pārvaldības principi. Tomēr tieši šī nošķirtība dažkārt padara uzraudzību sarežģītāku. Tieslietu ministre sēdes laikā atgādināja, ka jebkuras valsts kapitālsabiedrības vadībai ir jārīkojas atbildīgi un jārūpējas par efektīvu līdzekļu izlietojumu.
Nākotnes perspektīvas un uzraudzība
Pašlaik valdība ir pieņēmusi ziņojumu zināšanai, kas nozīmē, ka tūlītējas radikālas izmaiņas nesekos. Tomēr šis gadījums ir izgaismojis vājās vietas lielajos iepirkumos. Galvenā problēma ir tā, ka sarežģītu un specifisku preču, piemēram, dzelzceļa pārmiju mehānismu, cenu ir grūti salīdzināt ar ikdienas precēm. Pat mēģinot pētīt citu valstu piemērus, nav iespējams pilnībā pārliecināties, vai Latvija nemaksā par daudz.
Nākamais svarīgais posms būs Valsts kontroles ziņojums, kas plānots nākamā gada sākumā. Tajā tiks vērtēts viss "Rail Baltica" projekts kopumā un tas, kā tajā tiek pārvaldītas finanses. Līdz tam laikam atbildīgajām iestādēm būs jāturpina darbs pie iepirkumu caurspīdīguma uzlabošanas, lai izvairītos no situācijām, kur birokrātiski sīkumi noved pie miljonu eiro sadārdzinājuma.
Sabiedrībai šī informācija ir svarīga, lai saprastu, kā veidojas tik vērienīgu projektu izmaksas. Ir skaidrs, ka tik apjomīgā būvniecībā kā "Rail Baltica" procesi ir sarežģīti, taču katrs šāds atklātībā nonācis fakts liek rūpīgāk sekot līdzi tam, kā tiek izmantota valsts nauda. Secinājums ir viens – lai gan juridiski viss var izskatīties pareizi, saimnieciskais izdevīgums prasa elastīgāku un atbildīgāku rīcību no lēmumu pieņēmējiem.