Aizvadītās brīvdienas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir bijušas darba pilnas, jo visā Latvijas teritorijā reģistrēts liels skaits kūlas un meža ugunsgrēku. Galvenie izsaukumi bijuši saistīti ar sausās zāles degšanu un ugunsgrēkiem mežu zemsedzēs, kas aptvēruši ievērojamas platības dažādos reģionos.
Rakstā apkopota informācija par lielākajiem ugunsgrēkiem, to norises vietām un kopējo situāciju valstī, balstoties uz dienestu sniegtajiem datiem.
Mežu ugunsgrēki un lielākās platības
Brīvdienu laikā ugunsdzēsēji glābēji devās dzēst 20 meža ugunsgrēkus. Šāda veida ugunsgrēki ir īpaši bīstami, jo tie var strauji izplatīties pa meža zemsedzi, skarot lielas platības un radot draudus apkārtējai videi.
Vissarežģītākā situācija izveidojās sestdien Ādažu novadā, kur liesmas pārņēma meža zemsedzi 100 hektāru platībā. Šāda apjoma ugunsgrēka ierobežošana prasa lielus resursus un koordinētu dienestu sadarbību.
Bez lielā ugunsgrēka Ādažu novadā meža ugunsgrēki reģistrēti arī citviet Latvijā, taču mazākās platībās. Jāņem vērā, ka pavasara periodā, kad zemsedze vēl nav pilnībā sazaļojusi, pat neliela dzirkstele var izraisīt nekontrolētu uguns izplatīšanos.
Kūlas degšanas statistika reģionos
Lielāko daļu no brīvdienu izsaukumiem veidoja tieši kūlas ugunsgrēki – kopumā tika dzēsti 88 gadījumi. Sausās zāles degšana pavasarī ir ikgadēja problēma, kas skar gan pilsētu teritorijas, gan lauku novadus. Statistika rāda, ka lielākās platības dega Latgalē, kur ugunsdzēsējiem nācās cīnīties ar īpaši plašiem ugunsgrēkiem.
Balvu novada Lazdukalna pagastā sausā zāle dega vairāk nekā 14 hektāru platībā. Tajā pašā laikā Rēzeknē tika fiksēts vēl plašāks kūlas ugunsgrēks, kur liesmas pārņēma 15 hektārus pilsētas un tās apkārtnes teritorijas. Šādi ugunsgrēki ne tikai posta dabu, bet arī rada papildu slodzi operatīvajiem dienestiem, novirzot resursus no citiem iespējamiem nelaimes gadījumiem.
Kūlas degšana bieži ir saistīta ar laikapstākļiem un cilvēka darbību. Pavasara saule un vējš ātri izsausē veco zāli, padarot to par viegli uzliesmojošu materiālu. Pat ja ugunsgrēks sākumā šķiet neliels, vēja ietekmē tas var mainīt virzienu un ātrumu dažu sekunžu laikā. Dienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka kūla degusi visos Latvijas reģionos, liecinot par vispārēju bīstamību valsts mērogā.
Drošības pasākumi un rīcība ikdienā
Lai samazinātu ugunsgrēku risku, ikdienā ir svarīgi ievērot elementārus drošības noteikumus, īpaši atrodoties dabas tuvumā vai sakopjot savus īpašumus. Atkritumu dedzināšana vai neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni sausā laikā var beigties ar nekontrolētu nelaimi. Ieteicams izvairīties no jebkādas uguns kuršanas vietās, kur apkārt ir sausa zāle vai meža zemsedze.
Ja tiek pamanīts ugunsgrēks, svarīgākais ir nekavējoties ziņot glābšanas dienestam, zvanot uz tālruni 112. Savlaicīga ziņošana palīdz ierobežot liesmas, pirms tās paspēj pārņemt lielas platības vai apdraudēt ēkas. Pavasara talku laikā ieteicams sauso zāli un pērnās lapas savākt un kompostēt vai nodot bioloģisko atkritumu savākšanas punktos, nevis mēģināt no tām atbrīvoties dedzinot.
Saimniecisko darbu plānošana, ņemot vērā laikapstākļus un vēja stiprumu, ir loģisks solis, lai pasargātu sevi un savu īpašumu. Ugunsdzēsības dienests turpina strādāt pastiprinātā režīmā, kamēr vien saglabājas augsta ugunsbīstamība dabā. Šī brīvdienu statistika kalpo par atgādinājumu tam, cik ātri situācija var kļūt kritiska, ja netiek ievērota piesardzība.