Petūnijas ir vienas no iecienītākajām vasaras puķēm, kas rotā gan balkonu kastes, gan dārza dobes. Šis raksts sniedz praktisku ieskatu tajā, kā pareizi parūpēties par stādiem tūlīt pēc to pārvietošanas pastāvīgā vietā, lai tie ātri ieaugtu un veidotu kuplu, ziedošu krūmu.
Galvenā uzmanība tiek pievērsta pakāpeniskai augu spēcināšanai, sākot no sakņu sistēmas nostiprināšanas līdz nepieciešamo barības vielu nodrošināšanai stabilai ziedēšanai visas sezonas garumā.
Sakņu sistēmas nostiprināšana un pirmā aprūpe
Pārcelšanās no siltumnīcas vai telpām uz āra vidi jebkuram augam ir liels stress. Bieži vien pēc pārstādīšanas var novērot, ka petūniju lapas kļūst bālākas vai augšana uz laiku apstājas.
Tas ir dabisks process, jo augs visu enerģiju patērē sakņu sistēmas atjaunošanai jaunajā substrātā. Šajā posmā nav ieteicams uzreiz lietot spēcīgu slāpekļa mēslojumu, jo vājas saknes nespēs pilnvērtīgi pabarot strauji augošo zaļo masu.
Pirmais darbs ir palīdzēt saknēm "ieķerties" zemē. Šim nolūkam var izmantot vājas koncentrācijas līdzekļus, kas stimulē sakņu augšanu. Viens no pieejamiem variantiem ir dzintarskābes šķīdums, ko sagatavo, izšķīdinot vienu tableti vienā litrā ūdens.
Šāda apstrāde palīdz augam pārvarēt vides maiņas radīto stresu. Tikai pēc dažām dienām, kad redzams, ka stāds ir atguvis stingrumu un izskatās dzīvīgs, var pāriet pie nākamā soļa – barošanas.
Populārākie raksti šobrīd
Kompleksā mēslošana un zaļās masas veidošana
Kad petūnijas ir veiksmīgi ieaugušas, tām nepieciešams enerģijas lādiņš, lai tās sāktu veidot sānvasas un kļūtu kuplas. Šajā laikā vispiemērotākais ir sabalansēts minerālmēslu komplekss, kas satur slāpekli, fosforu un kāliju. Viens no klasiskiem variantiem ir azofoska. Darba šķīdumu gatavo, ņemot vienu ēdamkaroti mēslojuma uz desmit litriem ūdens.
Ir būtiski mēslot augus tad, kad augsne ir mitra, lai neapdedzinātu jaunās saknes. Vidēji vienam krūmam pietiek ar puslitru sagatavotā šķīduma. Slāpeklis veicinās dzinumu augšanu, fosfors rūpēsies par sakņu tālāku attīstību, bet kālijs sagatavos augu pirmo pumpuru veidošanai. Ja šis process tiek veikts savlaicīgi, jau pēc pāris nedēļām krūms būs kļuvis ievērojami blīvāks un sazarotāks.
Papildus pamata mēslojumam pēc aptuveni nedēļas var veikt papildmēslošanu ar mikroelementiem. Piemēram, kālija humāts palīdz augam labāk uzsūkt barības vielas no augsnes un uzlabo lapu krāsu, padarot tās piesātināti zaļas. Veselīgas lapas ir pamats fotosintēzei, kas savukārt tieši ietekmē to, cik daudz ziedu augs spēs uzturēt vēlāk.
Ilgstošas ziedēšanas uzturēšana
Lai petūnijas ne tikai uzziedētu, bet turpinātu to darīt nepārtraukti, tām nepieciešams pastāvīgs fosfora un kālija atbalsts. Kad parādās pirmie lielie pumpuri, slāpekļa devu var nedaudz samazināt, dodot priekšroku mēslošanas līdzekļiem, kas paredzēti tieši ziedošiem augiem. Monokālija fosfāts ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem šajā posmā, jo tas stimulē jaunu ziedpumpuru aizmetņu veidošanos.
Svarīga loma ir arī pareizai laistīšanai. Karstā un sausā laikā petūnijas jālāista katru dienu, vēlams agri no rīta vai vēlu vakarā, lai izvairītos no saules apdegumiem uz lapām. Jāuzmanās, lai ūdens nestāvētu traukos vai podu paliktņos, jo pārlieku liels mitrums pie saknēm var izraisīt pūšanu, it īpaši vēsākos pavasara periodos.
Sistemātiska veco ziedu izkniebšana ir vēl viens vienkāršs, bet būtisks darbs. Ja noziedējušie ziedi paliek pie auga, tas sāk veidot sēklas, patērējot tam lielu daļu enerģijas. Regulāri tos noņemot, augs tiek stimulēts ražot arvien jaunus pumpurus.
Šāda rūpīga, bet ne pārmērīga pieeja nodrošina to, ka petūnijas saglabā savu dekorativitāti un spilgtumu līdz pat pirmajām rudens salnām. Kvalitatīva kopšana nav sarežģīta, ja vien ievēro auga dabiskās vajadzības pēc gaismas, mērena mitruma un savlaicīgas piebarošanas.