Minerālmēslu pārkraušanas uzņēmums "Riga Fertilizer Terminal" atkārtoti vērsies pie valsts iestādēm, lūdzot atļauju atsākt darbību, piemērojot īpašu sankciju izņēmumu. Uzņēmuma plāns paredz izveidot tā saukto "ugunsmūri", kas teorētiski liegtu sankcijām pakļautajam Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam jebkādu piekļuvi uzņēmuma vadībai vai peļņai.
Šobrīd termināļa darbs ir apstādināts, jo Mazepins kā Putinam pietuvināta persona tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstos tūlīt pēc kara sākuma Ukrainā.
Ugunsmūra mehānisms un drošības iestāžu bažas
Ierosinātais "ugunsmūris" ir juridisks un organizatorisks risinājums, kura mērķis ir pilnībā izolēt sankcionēto personu no uzņēmuma procesiem. Saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) skaidrojumu, šādam mehānismam ir divi galvenie nosacījumi: sankcionētā persona nedrīkst piedalīties lēmumu pieņemšanā un tā nekādā veidā nedrīkst gūt finansiālu labumu, piemēram, dividendes.
Lai nodrošinātu kontroli, valsts varētu pieprasīt visus norēķinus veikt tikai Latvijas bankās un regulāri veikt padziļinātus auditus.
Tomēr Valsts drošības dienests (VDD) pauž piesardzību pret šādu ieceri. Dienests vērš uzmanību, ka pat ar stingriem juridiskiem ierobežojumiem pastāv risks, ka sankcionētā persona var saglabāt neformālu ietekmi.
Tas var notikt caur starpniekiem, uzticības personām vai citām saistītām struktūrām, kas tieši nav iekļautas sankciju sarakstos. Fakti paliek fakti – reālo kontroli lielos biznesa projektos ne vienmēr var ierobežot tikai ar dokumentiem. Līdz šim Latvijā šāds mehānisms nevienam uzņēmumam vēl nav ticis piemērots.
Uzņēmuma īpašnieki un piedāvātais biznesa plāns
Rīgas ostas terminālis savulaik tika celts kā vērienīgs kopprojekts, kurā ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro. Pašreizējā īpašnieku struktūra rāda, ka 51% kapitāldaļu joprojām caur starpniekuzņēmumiem pieder Mazepina pusē, bet atlikušie 49% – vietējo uzņēmēju Šlesera un Šķēles ģimeņu locekļiem. Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka darbības atjaunošana dotu 150 darba vietas un aptuveni 5 miljonu eiro pienesumu tautsaimniecībai katru gadu.
Jaunajā pieteikumā terminālis solījis vairs nestrādāt ar Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes kravām, tā vietā orientējoties uz Eiropas ražotājiem. Tomēr nozares ministri norāda, ka trūkst skaidra un pārliecinoša biznesa plāna, kas precīzi parādītu jauno kravu plūsmas un izslēgtu visus drošības riskus.
Viss ir loģiski un izskaidrojami – bez konkrētiem sadarbības līgumiem ar rietumu partneriem valstij ir grūti pārliecināties par uzņēmuma patiesajiem nodomiem. Daba seko savai loģikai, bet ekonomikā un politikā katrs solis tiek vērtēts caur drošības prizmu.
Valdības lēmums un ekonomiskās intereses
Gala lēmumu par to, vai atļaut terminālim atsākt darbu, būs jāpieņem Ministru kabinetam. Jautājums ir komplicēts, jo tajā saduras ekonomiskie ieguvumi un valsts drošības prioritātes.
No vienas puses, Ekonomikas ministrija atzīst, ka uzņēmuma darbība atbilstu tautsaimniecības interesēm, jo tas palīdzētu samazināt loģistikas izmaksas arī vietējiem lauksaimniekiem. No otras puses, Ārlietu ministrija uzsver, ka Latvijas prioritāte ir sankciju stiprināšana pret agresorvalsti, nevis to mīkstināšana.
Saimniecībā lietas jādara vienkārši un saprotami, taču šis gadījums rāda, ka starptautisko sankciju jomā vienkāršu risinājumu nav. Pastāv arī ārvalstu investoru interese, piemēram, no ASV puses, taču iepriekšējie mēģinājumi mainīt īpašnieku struktūru nav atbilduši Eiropas Savienības regulējumam.
Kamēr valdība vērtē jaunāko pieteikumu, terminālis Rīgas ostā joprojām paliek dīkstāvē. Lēmums šajā jautājumā gaidāms tuvākajā laikā, kad tiks izsvērti visi VDD un citu drošības iestāžu sniegtie atzinumi.