Svētdienas priekšpusdienā Kolkas meteoroloģiskajā stacijā tika reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +19,4 grādiem. Šis rādītājs oficiāli kļuvis par jaunu 3. maija siltuma rekordu šajā piekrastes vietā.
Meteorologu dati apstiprina, ka iepriekšējais rekords, kas tika fiksēts pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, ir pārsniegts par vairāk nekā grādu. Šādas izmaiņas laikapstākļos iezīmē neierasti siltu pavasara turpinājumu Latvijas piekrastē.
Laikapstākļu izmaiņas un vēsturiskie rādītāji
Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, ko Kolkā novēroja tieši 3. maijā, bija +18,2 grādi. Šis rekords tika fiksēts tālajā 1990. gadā un kopš tā laika nevienu reizi maija trešajā dienā tik silts gaiss nebija ieplūdis.
Interesanti, ka šis ir pirmais gadījums kopš marta beigām, kad valstī tiek labots kāds temperatūras rekords. Pavasaris šogad ir bijis visai mainīgs, un temperatūras svārstības ir labi pamanāmas ilgtermiņa statistikas datos.
Ja atskatāmies uz aizvadītajiem mēnešiem, februārī situācija bija krasi atšķirīga un neviendabīga. Toreiz tika reģistrēti seši siltuma rekordi, bet vienlaikus tika piedzīvoti arī 19 aukstuma rekordi. Turpretī marts izcēlās ar neparastu siltuma vilni, kad kopumā valstī tika laboti 123 dažādi siltuma rekordi.
Aprīlis šajā ziņā bija mierīgāks, un tagad maija sākums atkal nes jaunus datus meteoroloģisko vērojumu vēsturē. Fakti rāda, ka dabas procesi saglabā savu ciklisko raksturu, un šādi lēcieni temperatūras stabiņā ir daļa no kopējām klimata tendencēm.
Situācija dažādos Latvijas reģionos
Kamēr Kolkā tika fiksēts jauns rekords, citviet Latvijā gaisa temperatūra svētdienas rītā un priekšpusdienā bija vēl augstāka, taču bez rekordu uzstādīšanas. Ap pulksten vienpadsmitiem rītā temperatūras amplitūda valstī bija visai plaša.
Vēsākais laiks tika novērots Liepājas ostā, kur termometra stabiņš rādīja +11,2 grādus. Tajā pašā laikā Zemgalē un Latgalē valdīja vasarīgs siltums – Bauskā temperatūra sasniedza +21,8 grādus, bet Daugavpilī tā pakāpās līdz pat +22 grādu atzīmei.
Gaisa temperatūras starpība starp piekrastes pilsētām un iekšzemes reģioniem pavasarī ir ierasta parādība. To galvenokārt ietekmē blakus esošā jūra, kas pēc ziemas vēl nav paspējusi iesilt un atvēsina piekrastes gaisu.
Šoreiz gan Kolkas specifiskais ģeogrāfiskais novietojums ļāva gaisam sasilt pietiekami strauji, lai pārsniegtu vēsturiski augstākos rādītājus. Dienas gaitā siltās gaisa masas turpināja pārvietoties pāri visai Latvijas teritorijai.
Prognozes un maija sākuma vēsture
Sinoptiķi prognozē, ka pēcpusdienas stundās lielākajā Latvijas daļā gaiss kļūs vēl siltāks. Paredzams, ka temperatūra daudzviet sasniegs +20 līdz +25 grādu robežu. Tomēr ne visi reģioni jutīs šo siltumu vienādi.
Tur, kur pūtīs rietumu un dienvidrietumu vējš, vēsāks gaiss joprojām saglabāsies Kurzemes rietumkrastā un daļā Vidzemes piekrastes. Vēja virziens šajā gadalaikā ir noteicošais faktors tam, vai pilsētā valdīs vasarīgs miers vai rudenīgs spirgtums.
Vēsturiski maija pirmās dienas Latvijā ir bijušas pat vēl karstākas. Dažādās novērojumu stacijās maija sākuma siltuma rekordi svārstās no +24 līdz pat +29 grādiem. Pašreizējais absolūtais temperatūras rekords mēneša pirmajās dienās pieder Mērsragam.
Tur 1977. gada 2. maijā gaiss sakarsa līdz pat +29,4 grādiem. Šie dati kalpo kā atgādinājums, ka dabas procesi mēdz būt neparedzami un pavasaris Latvijā var nest gan negaidītu siltumu, gan pēkšņu vēsumu.