Latvijas Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi oficiālu pārbaudi saistībā ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas VIP zāles izmantošanu ārvalstu lidostās. Šis lēmums pieņemts pēc tam, kad publiskajā telpā izskanēja informācija par tēriņiem Amsterdamas lidostā un bijušā Valsts kancelejas direktora pārmetumiem par līdzekļu izlietojumu.
Pārbaudes mērķis ir noskaidrot, vai valsts līdzekļi šiem mērķiem izmantoti pamatoti un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Rakstā apkopoti fakti par iesaistītajām pusēm, konkrētajām izmaksām un amatpersonu sniegtajiem skaidrojumiem.
Pārbaudes pamatā ir ģenerālprokurora Armīna Meistera rīkojums, kas paredz izvērtēt apstākļus, kādos premjere izmantojusi īpašos pakalpojumus ceļā uz un no oficiālajām vizītēm.
Sākotnēji šo jautājumu skatīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), reaģējot uz ziņām par iespējamiem pārkāpumiem. Tomēr tagad visa KNAB iegūtā informācija ir nodota Ģenerālprokuratūrai, kas turpina lietas izskatīšanu.
Konkrētie izdevumi un lēmumu pieņemšana
Saskaņā ar pieejamajiem dokumentiem, Ministru prezidentes, viņas padomnieces un apsardzes darbinieka uzturēšanās Amsterdamas lidostas VIP zonā 2024. gada martā kopumā izmaksāja 4184 eiro.
Šis rēķins tika izrakstīts par divām reizēm – ceļā uz ASV un atpakaļ. Maksājumu dokumentus sākotnēji izsniedza Latvijas vēstniecība Nīderlandē, un tos apmaksāja Valsts kanceleja aprīļa vidū.
Valsts kancelejas pārstāvji skaidro, ka VIP zāles izmantošana šādos gadījumos nav kaprīze, bet gan nepieciešamība, ko diktē starptautiskais protokols un drošības apsvērumi. No kopējās summas lielākā daļa – vairāk nekā 3100 eiro – attiecināmi uz premjeres un viņas biroja vadītājas izdevumiem, savukārt par apsardzes personas drošību maksāja attiecīgā drošības iestāde.
Šāda prakse tiek raksturota kā ierasta procedūra augstākā līmeņa amatpersonu vizītēs, lai nodrošinātu konfidencialitāti un operatīvu pārvietošanos starptautiskajos tranzīta mezglos.
Pušu atšķirīgie redzējumi un argumenti
Situāciju saasināja bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska publiskie apgalvojumi. Viņš norādīja, ka savulaik iebildis pret šī konkrētā rēķina apmaksu, uzskatot to par nepamatotu.
Pēc Citskovska teiktā, viņš ticis atstādināts no amata, un tikai pēc tam rēķins beidzot ticis apstiprināts. Tāpat viņš pieminēja gadījumus, kad iepriekšējais premjers Krišjānis Kariņš esot lūdzis apmaksāt VIP pakalpojumus savas ģimenes locekļiem, ko Citskovskis nodēvēja par nelikumīgu rīcību.
Evika Siliņa uz šiem pārmetumiem reaģēja, nodēvējot tos par aizstāvības taktiku. Viņa atgādināja, ka pašlaik turpinās cita tiesvedība, kurā apsūdzēts pats Citskovskis saistībā ar iepriekšējiem ekspremjera lidojumiem.
Premjere uzsvēra, ka amatpersonām tiesības izmantot lidostu VIP zāles paredz normatīvie akti un tā ir vispārpieņemta starptautiska kārtība. Viņa arī norādīja, ka visa nepieciešamā informācija un rēķini ir nodoti prokuratūrai, lai tā varētu pieņemt objektīvu lēmumu.
Tālākā gaitas un ietekme uz valsts pārvaldi
Pašlaik Ģenerālprokuratūra turpina vērtēt visus iesniegtos materiālus. Pārbaudes ietvaros tiks skatīts ne tikai Siliņas vizītes gadījums, bet arī iepriekš minētie apgalvojumi par citu amatpersonu vai to radinieku izdevumiem. Tas ir būtisks posms, lai precizētu, kur velkama robeža starp nepieciešamiem drošības pasākumiem un amatpersonu privilēģijām, kas tiek segtas no nodokļu maksātāju naudas.
Šis process norisinās paralēli jau esošajām lietām par speciālo lidojumu izmantošanu, kas sabiedrībā radījušas plašas diskusijas par valsts pārvaldes darba caurspīdīgumu. Kamēr prokuratūra veic savu darbu, amatpersonas turpina pildīt savus pienākumus, vienlaikus uzsverot, ka ir gatavas aizstāvēt savu rīcību tiesiskā ceļā.
Galīgais prokuratūras atzinums sniegs skaidrību par to, vai pašreizējā komandējumu un drošības protokolu kārtība ir pilnveidojama vai arī esošā prakse atbilst visām likuma prasībām.