Latvijas valdība šobrīd strādā pie nozīmīgām reformām valsts digitālo projektu pārvaldībā, lai nodrošinātu to caurskatāmību un drošību. Galvenā uzmanība ir pievērsta Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmu izstrādei, kurā pēdējā laikā konstatētas nopietnas nepilnības un riski.
Ministru prezidente Siliņa ir uzdevusi īsā laikā sagatavot rīcības plānu, kas mainītu veidu, kā valsts pasūta un uzrauga apjomīgus IT projektus. Šī raksta mērķis ir sniegt skaidru ieskatu gaidāmajās pārmaiņās un iemeslos, kāpēc šāds solis ir nepieciešams valsts stabilitātei.
Fakti rāda, ka līdzšinējā pieeja nav devusi gaidīto rezultātu, tāpēc risinājumi tiek meklēti, piesaistot valsts kapitālsabiedrību pieredzi. Tas ir praktisks solis, lai mazinātu atkarību no privātiem izstrādātājiem situācijās, kad runa ir par valsts drošībai kritiskiem procesiem.
Šāda pieeja prasa ne tikai tehnisku sagatavotību, bet arī stingru termiņu ievērošanu. Pārmaiņu process ir sākts, un tā norise ietekmēs to, kā turpmāk tiks veidota visas valsts digitālā infrastruktūra.
Jauna pieeja vēlēšanu sistēmu izstrādei
Ministru prezidente ir noteikusi trīs nedēļu termiņu, kurā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai jāiesniedz redzējums par digitālās jomas sakārtošanu. Pašlaik galvenā prioritāte ir vēlēšanu platforma, jo iepriekšējais sadarbības partneris nav spējis laikā izpildīt uzņemtās saistības.
Šī iemesla dēļ līgums ar līdzšinējo izstrādātāju "RIX Technologies" ir izbeigts. Lai neapdraudētu 2025. gada rudenī plānotos procesus, darbu izpildē plānots iesaistīt uzņēmumus, kuros valstij ir izšķiroša ietekme vai līdzdalība.
Piedāvātais risinājums paredz, ka vēlēšanu sistēmu izstrādi un uzturēšanu varētu pārņemt tādi uzņēmumi kā "Latvijas mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "Latvijas valsts meži" (LVM). Šie uzņēmumi ir izvēlēti to līdzšinējās pieredzes dēļ, realizējot apjomīgus infrastruktūras projektus.
Piemēram, "Latvijas valsts meži" savā darbībā izmanto pašu izstrādātas, sarežģītas ģeotelpiskās informācijas sistēmas, kas apliecina to iekšējo IT komandu profesionalitāti. Šāda sadarbība ļauj valstij tiešāk kontrolēt izstrādes gaitu un kvalitāti.
LMT jau ir paudis gatavību iesaistīties un sniegt indikatīvu piedāvājumu darbu veikšanai saīsinātos termiņos. Uzņēmuma speciālistiem ir nepieciešamā pieredze darbā ar kritisko infrastruktūru.
Tajā pašā laikā "Tet" šobrīd atrodas sarunu procesā par konkrētu sadarbības apjomu. Galvenais mērķis ir izveidot tādu sistēmu, kuras leģitimitāte un drošība sabiedrībā neradītu nekādas šaubas.
Kontrole un auditi digitālajā pārvaldē
Līdztekus jaunu izstrādātāju piesaistei, ir sākta visaptveroša pārbaude par to, kā līdz šim ir pārvaldīti valsts digitālie projekti. Valsts Digitālās attīstības aģentūrā (VDAA) pašlaik notiek auditi, lai izvērtētu visas iepriekšējās sistēmas un veiktos iepirkumus.
Tas ir nepieciešams, lai saprastu, kur tieši pieļautas kļūdas un kā tās novērst nākotnē. Šis process palīdzēs izveidot caurskatāmāku sistēmu, kurā katram solim un tēriņam ir loģisks pamatojums.
Nepieciešamība pēc radikālām pārmaiņām kļuva īpaši aktuāla pēc Eiropas Prokuratūras atklājumiem. Izmeklēšana norāda uz iespējamiem pārkāpumiem vairākos IT projektos, kas finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Pastāv aizdomas par negodīgu vienošanos starp amatpersonām un privātajiem uzņēmējiem, kas kopumā varēja ietekmēt sešus dažādus projektus. Šādas situācijas rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī apdraud valsts drošību, jo skar demokrātiskos procesus.
Pārmaiņu plāns ietver arī ciešu sadarbību starp dažādām ministrijām un valsts iestādēm. Tas nozīmē, ka digitālā drošība vairs netiek uzskatīta tikai par vienas iestādes atbildību, bet gan par kopēju valsts prioritāti.