Latvija aizliedz ieceļošanu trim personām saistībā ar darbību Venēcijas biennālē

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže pieņēmusi lēmumu papildināt personu sarakstu, kurām liegta ieceļošana valstī. Šis solis attiecas uz trim Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir cieši saistīti ar Krievijas pārstāvniecību starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē.

Ieceļošanas aizliegums ir noteikts uz nenoteiktu laiku, pamatojoties uz spēkā esošo Imigrācijas likumu. Šīs darbības mērķis ir reaģēt uz personu tiešu dalību un organizatorisko atbalstu valsts tēla veidošanā starptautiskos pasākumos.

Situācija ap Venēcijas biennāli un tās dalībniekiem pašlaik piesaista plašu uzmanību Eiropas diplomātiskajās aprindās. Galvenais iemesls šādai reakcijai ir mēģinājumi atjaunot oficiālo klātbūtni pasākumos, kurus līdz šim skāra starptautiski ierobežojumi.

Lēmums par konkrēto personu iekļaušanu nevēlamo sarakstā ir saistīts ar viņu lomu un ietekmi kultūras politikas jomā, kas tiek izmantota valsts interesēm.

Personas, kurām liegta iebraukšana Latvijā

Lēmums skāris trīs konkrētus indivīdus, kuru darbība ir tieši pakārtota Krievijas paviljona darbībai. Viens no sarakstā iekļautajiem ir Mihails Švidkojs, kurš ieņem Krievijas prezidenta pārstāvja amatu starptautiskās kultūras sadarbības jautājumos. Viņa loma ir bijusi nozīmīga, koordinējot un virzot dalību biennālē, lai nodrošinātu oficiālo klātbūtni prestižajā izstādē.

Tāpat sarakstā iekļauta Anastasija Karnejeva, kura tiek raksturota kā viena no galvenajām paviljona organizatorēm. Trešā persona ir Jekaterina Vinokurova, kura ir saistīta ar uzņēmumu, kas pilda oficiālā operatora funkcijas Venēcijas pasākumā.

Šīs personas ir tieši atbildīgas par to, kādā veidā un formā tiek pasniegts attiecīgās valsts kultūras piedāvājums starptautiskā arēnā, kas šī brīža ģeopolitiskajā situācijā tiek vērtēts kā nepieņemams solis.

Latvijas iestāžu rīcība ir balstīta uz faktiem par šo personu profesionālo darbību un tās mērķiem. Ārlietu ministres rīcība skaidri norāda uz pozīciju, ka dalība kultūras projektos nevar tikt skatīta atrauti no vispārējā politiskā konteksta un starptautiskajām saistībām.

Krievijas dalība biennālē un starptautiskā reakcija

Diskusijas par Krievijas atgriešanos Venēcijas biennālē kļuva aktuālas pēc tam, kad tika publiskoti plāni aizpildīt paviljonu ar vietējo autoru darbiem. Šāda iecere radīja pretreakciju gan no Ukrainas puses, gan vairāku Eiropas Savienības valstu vidū.

Pēdējo gadu laikā Krievijas paviljons netika izmantots saskaņā ar tā sākotnējo funkciju, jo paši mākslinieki iepriekš bija atteikušies piedalīties vai arī telpas tika nodotas citām valstīm, piemēram, Bolīvijai.

Eiropas Komisija ir paudusi skaidru nosodījumu par mēģinājumiem atgriezties izstādes apritē šādā formātā. Tas izpaudās ne tikai politiskos paziņojumos, bet arī finansiālās sekās – biennāles organizatoriem tika nosūtīta informācija par dotāciju samazināšanu divu miljonu eiro apmērā. Šāda rīcība skaidri parāda, ka kultūras pasākumi netiek uztverti kā izolēta zona, kurā var ignorēt vispārējos diplomātiskos principus.

Juridiskais pamats un drošības apsvērumi

Latvijas lēmums ir juridiski pamatots ar Imigrācijas likumu, kas piešķir pilnvaras ārlietu ministram izvērtēt un noteikt personas, kuras ir nevēlamas valsts drošībai vai interesēm.

Tas ir standarta mehānisms, ko valsts izmanto, lai paustu savu nostāju un ierobežotu tādu personu pārvietošanos, kuru darbība tiek uzskatīta par kaitīgu. Ierobežojumi tiek piemēroti bez konkrēta termiņa, kas nozīmē, ka aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kad lēmums tiek pārskatīts vai atcelts.

Šādi pasākumi palīdz uzturēt skaidru un saprotamu robežu starp kultūras apmaiņu un mērķtiecīgu propagandas vai ietekmes instrumentu lietošanu. Ir svarīgi sekot līdzi tam, kā šie lēmumi ietekmē turpmāko sadarbību un kā tie sasaucas ar citu valstu līdzīgām rīcībām.

Turpmākā notikumu attīstība būs atkarīga no tā, kā reaģēs starptautiskā mākslas sabiedrība un vai šādi ierobežojumi kļūs par plašāku tendenci arī citās Eiropas valstīs. Pašlaik fokuss paliek uz to, lai nepieļautu platformu izmantošanu tādā veidā, kas attaisnotu vai normalizētu esošo ģeopolitisko situāciju caur mākslas un kultūras prizmu.