Latvijas valdība ir atbalstījusi ieceri ieviest īpašu solidaritātes maksājumu degvielas mazumtirgotājiem, lai ierobežotu strauju cenu pieaugumu degvielas uzpildes stacijās. Jaunā kārtība paredz, ka tirgotājiem būs jāmaksā valsts budžetā visa ieņēmumu daļa, kas pārsniegs noteiktu cenu slieksni.
Šis mehānisms tiek ieviests kā pagaidu risinājums ar mērķi aizsargāt patērētājus gadījumos, kad cenas mazumtirdzniecībā sāk būtiski atšķirties no naftas produktu vērtības pasaules tirgos. Plānots, ka jaunais regulējums būs spēkā līdz 2026. gada beigām, un tā praktisko piemērošanu uzraudzīs vairākas valsts iestādes.
Kā darbosies cenu uzraudzības sistēma
Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu, katras nedēļas sākumā tiks aprēķināta un publicēta orientējošā mazumtirdzniecības cena dīzeļdegvielai un benzīnam. Šajā aprēķinā tiks iekļauti visi galvenie izdevumi: degvielas iegāde, loģistika, uzglabāšana un nodokļi.
Ja tirgotāja noteiktā cena pārsniegs šo orientējošo cenu par vairāk nekā 3%, starpība tiks uzskatīta par pārmērīgu uzcenojumu. Šādos gadījumos tirgotājam būs pienākums visu summu, kas pārsniedz noteikto robežu, iemaksāt valsts budžetā.
Sistēma paredz arī izņēmumus, lai neradītu zaudējumus uzņēmumiem, kuru izmaksas ir objektīvi augstākas. Ja mazumtirgotājs spēs ar dokumentiem pierādīt, ka faktiskā degvielas iepirkuma cena konkrētajā periodā ir bijusi augstāka nekā aprēķinos izmantotā, solidaritātes maksājums tiks samazināts proporcionāli šīm izmaksām.
Uzraudzība un solidaritātes maksājuma administrēšana
Solidaritātes maksājuma administrēšanu veiks akciju sabiedrība "Possessor", kas salīdzinās tirgotāju uzrādītās cenas ar publicētajām orientējošām cenām. Pārbaudes procesā tiks piesaistīts arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kuram būs tiesības pieprasīt papildu dokumentāciju un veikt fiziskas pārbaudes uzņēmumos. Mazumtirgotājiem būs pienākums pašiem iesniegt deklarācijas tajos periodos, kad būs konstatēta cenas pārsniegšana virs noteiktā tolerances līmeņa.
Ja pārbaudēs tiks atklātas neatbilstības vai nepatiesas informācijas sniegšana, tirgotājiem varēs piemērot administratīvo atbildību. Tāpat par kavētiem maksājumiem valsts budžetā tiks aprēķināta nokavējuma nauda.
Iegūtie līdzekļi no šī maksājuma tiks novirzīti valsts apgādes drošības stiprināšanai un fiskālo vajadzību segšanai, kas saistītas ar energoresursu cenu svārstību mazināšanu. Zināšanas par procesiem degvielas tirgū ļauj valstij operatīvi reaģēt uz tirgus nepilnībām, saglabājot godīgas konkurences nosacījumus.
Nozares iebildumi un ekonomiskais pamatojums
Pret šo ieceri ir iebildušas vairākas organizācijas, tostarp Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija. Nozares pārstāvji norāda, ka šāda pieeja varētu būt pretrunā ar brīvā tirgus principiem un faktiski nozīmē cenu regulēšanu. Tirgotāji uzsver, ka lielāko daļu no degvielas cenas veido nodokļi un iepirkuma cena pasaules biržās, savukārt paša uzņēmuma operatīvās darbības izmaksas un peļņas daļa ir salīdzinoši neliela.
Ekonomikas ministrija savukārt skaidro, ka regulējums ir izstrādāts kā īslaicīgs un ārkārtas risinājums. Tā mērķis nav liegt uzņēmumiem gūt peļņu, bet gan novērst situācijas, kad mazumtirdzniecības cenas pieaug nesamērīgi strauji salīdzinājumā ar pasaules tendencēm.
Šis mehānisms darbosies tikai tajos brīžos, kad tiks aktivizēts ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem, tādējādi nodrošinot, ka tas netiek piemērots bez pamatotas vajadzības. Turpmākajās diskusijās parlamentā tiks vērtēti iesniegtie priekšlikumi, lai nodrošinātu likuma atbilstību Satversmei un ekonomisko pamatotību.