Latvijas būvniecības nozarē strādājošos skars izmaiņas saistībā ar virsstundu darba apmaksu, kas stāsies spēkā šī gada 1. augustā. Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja ir pieņēmusi lēmumu mainīt līdzšinējo piemaksu apmēru, paredzot jaunu procentuālo likmi.
Šīs izmaiņas ietekmēs gan tos darbiniekus, kuriem noteikta mēneša vai stundas alga, gan tos, kuri strādā akorda darbu. Lēmums ir oficiāli izsludināts un kļūs par saistošu noteikumu visiem nozares darba devējiem un nodarbinātajiem.
Jaunā virsstundu apmaksas kārtība no augusta
No 1. augusta piemaksa par virsstundu darbu būvniecībā tiks noteikta 50% apmērā no darbiniekam noteiktās algas. Ja darbinieks strādā pēc akorda algas sistēmas, piemaksai jābūt ne mazākai kā 50% no akorddarba izcenojuma par attiecīgajā laikā paveikto darba apjomu.
Līdz šim nozarē darbojās vispārējā kārtība, kas paredzēja 100% piemaksu, jo nebija izpildīti specifiski nosacījumi attiecībā uz nozares minimālās algas pārsvaru pār valsts noteikto minimumu.
Šīs izmaiņas ir cieši saistītas ar nozares ģenerālvienošanās noteikumiem. Ja nozarē noteiktā minimālā alga vai stundas likme ilgāk par gadu nav vismaz par pusi lielāka nekā valsts noteiktā minimālā alga, stājas spēkā Darba likuma vispārējās prasības.
Pašlaik pieņemtais lēmums norāda uz to, ka nozares pušu komiteja ir vienojusies par konkrētu procentuālo likmi, kas turpmāk regulēs norēķinus par papildus nostrādātajām stundām.
Minimālās algas un profesiju prasības nozarē
Papildus izmaiņām virsstundu apmaksā, ir apstiprināti arī ilgtermiņa plāni attiecībā uz minimālo atlīdzību. No 2026. gada 1. janvāra būvniecības nozarē minimālā mēneša alga tiks saglabāta 1050 eiro apmērā, savukārt minimālā stundas likme būs 6,29 eiro. Šīs prasības būs saistošas visiem uzņēmumiem, kas darbojas būvniecības sektorā, neatkarīgi no to lieluma vai specializācijas.
Būtisks jaunums skars arī studējošos un vienkāršo profesiju strādniekus. Pušu komiteja jau iepriekš vienojās, ka no 2026. gada sākuma arī šīm darbinieku kategorijām nevarēs maksāt mazāk par nozarē noteikto minimālo algu. T
as nozīmē, ka kvalifikācija vai mācību statuss vairs nevarēs būt pamats zemākai pamata atlīdzībai nekā nozares noteiktais minimums. Šāds solis ir vērsts uz to, lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu godīgu konkurenci starp uzņēmumiem.
Ģenerālvienošanās pagarināšana un stabilitāte
Nozares ģenerālvienošanās ir dokuments, kas regulē svarīgākos nodarbinātības aspektus būvniecībā, un tās darbība ir pagarināta uz diezgan ilgu laika periodu. Tā kā neviena no iesaistītajām pusēm nav izteikusi vēlmi pārtraukt vienošanos, tā būs spēkā līdz pat 2031. gada beigām. Tas nozarei sniedz zināmu stabilitātes sajūtu un skaidrus spēles noteikumus nākamajiem gadiem.
Šis pagarinājums nozīmē, ka gan darba devēji, gan darbinieki var rēķināties ar nemainīgiem pamatprincipiem ilgtermiņā. Stabilitāte nozares regulējumā ir svarīga lielu projektu plānošanai un investīciju piesaistei.
Vienošanās paredz mehānismus, kā risināt strīdus un pielāgoties ekonomiskajām izmaiņām, nezaudējot sociālo partneru dialogu. Ilgtermiņa līgumi palīdz veidot sakārtotāku darba vidi, kurā katrs zina, uz kādiem nosacījumiem tiek veikts darbs un kā tiek aprēķināta atlīdzība par papildu slodzi.
Šie jaunumi būvniecības jomā ir svarīgi ikvienam, kurš ikdienā saistīts ar šo sektoru. Sekošana līdzi oficiālajai informācijai un pušu komitejas lēmumiem palīdz izvairīties no neskaidrībām algas izmaksas brīdī. Augustā gaidāmās izmaiņas ir tikai viens no posmiem plašākā plānā, kura mērķis ir sakārtot nozares iekšējo vidi un nodrošināt skaidrus nosacījumus visiem iesaistītajiem.