Pēc vairāk nekā 15 gadu gaidīšanas Valsts kanceleja ir izstrādājusi Ministru kabineta locekļu uzvedības kodeksu, kas beidzot definēs ētikas normas augstākajām valsts amatpersonām. Dokuments paredz, ka premjeram, ministriem un viņu padomniekiem būs jāievēro godīguma, atklātības un cieņas principi, kā arī jāizvairās no amata izmantošanas pašlabuma gūšanai.
Pašlaik projekts ir nodots sabiedriskajai apspriešanai, aicinot iedzīvotājus izteikt savus priekšlikumus līdz nākamajai otrdienai. Rakstā aplūkota kodeksa tapšanas vēsture, tā saturs un galvenās bažas saistībā ar to, ka pārkāpumu uzraudzība joprojām paliks pašu politiķu rokās.
Gadu desmitiem ilgais ceļš līdz dokumentam
Diskusijas par nepieciešamību pēc īpaša ētikas kodeksa valdības locekļiem Latvijā aizsākās jau pirms aptuveni 20 gadiem. Lai gan Saeima savu uzvedības kodeksu apstiprināja 2006. gadā, uz izpildvaru jeb ministriem līdz šim nekādi vienoti ētikas standarti nav attiekušies. Vairākas valdības pēc kārtas – sākot no Ivara Godmaņa un beidzot ar Valda Dombrovska kabinetiem – deva uzdevumus izstrādāt šādas vadlīnijas, taču procesi regulāri apstājās.
Kā norāda amatpersonas, ētikas jautājumi politiķu darba kārtībā bieži vien nebija prioritāte. Bijušais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis atzīst, ka iepriekš šim jautājumam trūcis politiskā atbalsta, jo prioritātes bija citas.
Interese par kodeksu atjaunojās vien pēc tam, kad par tā trūkumu atgādināja starptautiskās institūcijas, piemēram, Eiropas Padomes Pretkorupcijas grupa un Tiesībsarga birojs. Tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs uzsver, ka dokumenta pieņemšana ir būtisks solis, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, pat ja process ir bijis neadekvāti ilgs.
Uzvedības normas un sabiedrības uztvere
Jaunais ētikas kodekss sastāv no 29 punktiem, kas aptver dažādas amatpersonu rīcības jomas. Politiķiem tiek prasīts būt atklātiem un sniegt patiesu informāciju par savu darbu. Tie nedrīkst maldināt sabiedrību vai noklusēt svarīgus faktus savas popularitātes dēļ.
Kodeksā iekļautas arī vispārpieņemtas normas, piemēram, aizliegums lietot alkoholu vai citas apreibinošas vielas sabiedriskās vietās un prasība izturēties ar cieņu pret apkārtējiem.
Eksperti norāda, ka ētika ir tieši saistīta ar to, kā iedzīvotāji uztver valsts līderus. Ja amatpersona rīkojas izšķērdīgi ar valsts budžeta līzekļiem vai pieļauj interešu konfliktus, tas grauj visas iestādes reputāciju.
Kā piemēri ētikas normu trūkumam tiek minēti notikumi pagātnē, tostarp informācijas noklusēšana krīžu laikā un neskaidrības ap amatpersonu komandējumu izdevumiem. Ja politiķis sabiedrības acīs nav līderis, kurš iemieso godīgumu, tad sabiedrības uzticību valsts pārvaldei iegūt ir ļoti grūti.
Uzraudzības mehānisms un tālākā rīcība
Viens no aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar jauno dokumentu ir tā kontrole. Lai gan kodeksā ir uzskaitītas daudzas vēlamās rīcības, tajā nav skaidri noteikts, kam tieši ziņot par pamanītiem pārkāpumiem.
Pašreizējā redakcija paredz, ka amatpersonu uzvedību uzraudzīs tās pašas iestādes un cilvēki, uz kuriem šie noteikumi attiecas. Tas rada bažas par to, cik efektīvi šie noteikumi darbosies realitātē un vai tie nekļūs tikai par formālu papīru bez reālām sekām.
Līdz nākamajai otrdienai iedzīvotājiem ir iespēja iesniegt savus priekšlikumus, lai uzlabotu izstrādāto kodeksu. Pēc tam valdībai būs jālemj par gala versijas apstiprināšanu. Amatpersonas skaidro, ka sabiedrība beidzot ir "nobriedusi" tam, ka arī politiķiem ir jāievēro skaidri definētas morāles un uzvedības normas vienotā dokumentā.
Vai ar šo kodeksu pietiks, lai mazinātu uzticības plaisu starp valdību un sabiedrību, rādīs tikai praktiskā pieredze un politiķu spēja šīs normas ievērot ikdienas darbā.