Rēzeknes pilsētas domē ir noslēdzies nozīmīgs pārmaiņu posms, deputātiem vienojoties par jaunu pašvaldības vadītāju. Šis lēmums tika pieņemts pēdējā brīdī, lai ievērotu likumā noteiktos termiņus un novērstu domes atlaišanas risku.
Par jauno mēru kļuvis Jānis Tutins, kurš līdz šim ieņēma mēra vietnieka amatu un tagad pārņem pilsētas vadību ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai. Rakstā aplūkota jaunā vadītāja pieeja darbam, plānotie projekti un politiskā situācija pilsētas domē pēc vadības maiņas.
Termiņi un izmaiņas domes vadībā
Pilsētas mēra izvēle notika apstākļos, kad saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu pašvaldībai bija palicis pavisam maz laika jauna vadītāja apstiprināšanai. Jaunu priekšsēdētāju nepieciešams ievēlēt divu mēnešu laikā pēc tam, kad iepriekšējais mērs ir atstādināts no amata.
Ja šis nosacījums netiktu izpildīts, varētu sekot domes atlaišana un ārkārtas vēlēšanas. Martā plānotais balsojums tika pārcelts juridisku iemeslu dēļ, taču šajā reizē šķēršļu vairs nebija un amatam tika izvirzīti divi kandidāti.
Līdzās Jānim Tutinam uz amatu pretendēja arī opozīcijas pārstāve Ināra Groce. Diskusiju laikā koalīcijas deputāti aktīvi iztaujāja opozīcijas kandidāti, vērtējot viņas gatavību vadīt pašvaldību. Tomēr balsojuma rezultāti sakrita ar politisko spēku samēru domē.
Jānis Tutins nav jauns sejs pilsētas pārvaldē, jo viņš vadījis pašvaldību jau pirms divām desmitgadēm. Viņa pieredze un amata pārņemšana no līdzšinējā mēra pienākumu izpildītāja pozīcijas nodrošina zināmu pēctecību pilsētas saimnieciskajā dzīvē.
Viena no būtiskām atšķirībām salīdzinājumā ar iepriekšējo vadītāju ir Jāņa Tutina saņemtā pielaide valsts noslēpumam. Lai gan pašlaik tā izsniegta uz diviem gadiem, tas ir faktors, kas ļauj pilnvērtīgāk iesaistīties dažādu valstiski svarīgu jautājumu risināšanā. Šāda pielaide ir nepieciešama, lai pašvaldības vadītājs varētu darboties ar ierobežotas pieejamības informāciju, kas skar drošības vai valsts pārvaldes jautājumus.
Uzsāktie projekti un saimnieciskās prioritātes
Jaunais mērs ir apstiprinājis, ka Rēzeknē iesāktie attīstības darbi neapstāsies. Pašvaldība patlaban atrodas aktīvā procesā, realizējot vairākus vērienīgus projektus, kuros piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tie ir ilgtermiņa plāni, kuru īstenošana ir svarīga pilsētas ekonomiskajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei.
Prioritāšu sarakstā pirmajās vietās ierindojas: Industriālā parka attīstība, kas vērsta uz jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu reģionā; Kultūras infrastruktūras pilnveidošana, saglabājot pilsētas kā nozīmīga Latgales kultūras centra statusu; Ielu remonta darbi un pilsētvides sakārtošana, kas ir ikdienas saimnieciskā darba pamatā, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos visiem iedzīvotājiem.
Lai gan projekti paliek tie paši, Jānis Tutins uzsvēris, ka viņa darba stils būs citāds. Katram vadītājam ir savs skatījums uz procesiem un lēmumu pieņemšanu, tāpēc sagaidāms, ka domes ikdienas darbs iegūs jaunas nianses. Pašvaldības vadītājs norādījis, ka plāno strādāt patstāvīgi, izvairoties no citu personu ietekmes lēmumu pieņemšanā.
Sadarbība un politiskā vide pilsētā
Pilsētas domes opozīcija uz notikušajām izmaiņām raugās ar piesardzīgu optimismu. Deputāti cer, ka jaunais vadītājs būs vairāk vērsts uz sadarbību ne tikai domes iekšienē, bet arī ar valsts institūcijām. Līdzšinējā pieredze rādījusi, ka konstruktīvs dialogs starp pašvaldību un ministrijām ir būtisks, lai veiksmīgi risinātu finanšu un attīstības jautājumus. Mazāk kritikas un vairāk praktisku risinājumu ir tas, ko no jaunās vadības sagaida oponenti.
Vienlaikus diskusijas raisījis fakts, ka bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs turpina darbu domē kā ierindas deputāts. Neraugoties uz amata zaudēšanu, viņš pagaidām plāno saglabāt savu līdzšinējo darba vietu mēra kabinetā. Šāda situācija pilsētas pārvaldē ir neierasta, taču politiskās aktivitātes neapsīkst – bijušais vadītājs jau ir paziņojis par saviem nākotnes plāniem startēt Saeimas vēlēšanās. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā Rēzeknes politiskajā vidē varētu būt gaidāmi vēl citi pavērsieni.