Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šobrīd atrodas politisko un ekonomisko diskusiju krustpunktā saistībā ar plānoto valsts atbalstu. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir paudusi bažas par aviokompānijas patieso finanšu stāvokli un pieprasījusi satiksmes ministram sniegt detalizētus paskaidrojumus.
Galvenās debates grozās ap 30 miljonu eiro lielu īstermiņa aizdevumu, kura mērķis ir stabilizēt uzņēmuma darbību līdz rudenim. Rakstā aplūkoti pušu viedokļi, Valsts kontroles vērtējums un iemesli, kādēļ aviokompānijai šobrīd nepieciešami papildu līdzekļi.
Politiskās diskusijas un finanšu uzraudzība
ZZS pārstāvji norāda, ka līdzšinējā informācija par lidsabiedrības situāciju nav bijusi pietiekami skaidra. Viņu ieskatā, valstij būtu precīzi jāzina, kā tiks izlietots pieprasītais aizdevums un vai uzņēmums spēs to atmaksāt noteiktajā termiņā – līdz augustam.
Bažas pastiprina arī Valsts kontroles atzinums, kurā norādīts uz augstiem riskiem saistībā ar plānotā finansējuma atgūšanu. Kritika tiek vērsta arī pret iepriekšējo gadu praksi, kad valdībai sniegtie ziņojumi pārsvarā bijuši optimistiski, lai gan uzņēmuma naudas plūsma prasījusi regulārus ieguldījumus.
Dienesta darba specifika un lielu kapitālsabiedrību uzraudzība prasa higiēniski tīru pieeju datiem, jo runa ir par ievērojamiem publiskajiem līdzekļiem. ZZS aicina satiksmes ministru sniegt datos balstītu atbildi par to, kā aviokompānija spēs segt savas kopējās saistības, kas mērāmas vairākos simtos miljonu eiro.
Tikmēr ministrs uzsver, ka informācija nekad nav tikusi slēpta un visi dati ir pieejami ekspertiem un politiķiem analīzei. Ir svarīgi, lai katrs solis būtu loģisks un pamatots, jo precizitāte datos ir vienīgais veids, kā pieņemt ilgtspējīgus lēmumus.
Šobrīd lēmums par 30 miljonu eiro aizdevumu Saeimā vēl nav apstiprināts. Budžeta un finanšu komisija pie šī jautājuma plāno atgriezties pēc Lieldienu brīvdienām. Tas dod laiku visām iesaistītajām pusēm sagatavot papildu argumentus un precizēt finansējuma izmantošanas nosacījumus. Aviācijas nozare ir viena no sarežģītākajām, un jebkura lēmuma pieņemšana prasa mierīgu un analītisku pieeju, izvairoties no liekām emocijām.
Ārējie faktori un darbības rādītāji
Satiksmes ministrija skaidro, ka nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem radusies vairāku ārēju apstākļu dēļ. Pasaules notikumi, it īpaši konflikts Tuvajos Austrumos, ir būtiski ietekmējuši aviācijas degvielas cenas un likuši mainīt lidojumu maršrutus.
Tas radījis neparedzētas izmaksas, ko sākotnēji biznesa plānā nebija iespējams iekļaut. Aizdevums tiek uzskatīts par instrumentu, kas palīdzētu uzņēmumam saglabāt stabilitāti šajā izaicinošajā periodā.
Raugoties uz pagājušā gada rezultātiem, aviokompānijas darbībā vērojamas divējādas tendences. No vienas puses, apgrozījums ir pieaudzis, pārsniedzot 779 miljonus eiro, un pārvadāto pasažieru skaits sasniedzis 5,2 miljonus. Arī zaudējumi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. No otras puses, uzņēmums joprojām strādā ar mīnusiem, un 2025. gada noslēgums uzrādījis vairāk nekā 44 miljonu eiro zaudējumus. Šāda situācija liek investoriem un valstij kā lielākajam akcionāram būt piesardzīgiem.
Fakti rāda, ka aviokompānija spēj piesaistīt tādus nozīmīgus partnerus kā Vācijas "Lufthansa", kam šobrīd pieder 10% akciju. Tomēr stratēģiskā sadarbība un plānotais akciju publiskais piedāvājums (IPO) prasa stabilu finanšu fonu, ko pašreizējās svārstības tirgū padara grūtāk sasniedzamu.
Nākotnes plāni un nepieciešamie ieguldījumi
Sakarā ar situāciju globālajā tirgū, "airBaltic" vadība ir lēmusi uz laiku apturēt plānus par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Gada pārskatā norādīts, ka 2026. gadā uzņēmums, visticamāk, vēl darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu.
Tas nozīmē, ka nākamajai ziemas sezonai varētu būt nepieciešama vēl viena finanšu injekcija, kas tiek lēsta robežās no 100 līdz 150 miljoniem eiro. Šis prognozējamais līdzekļu apjoms ir viens no galvenajiem punktiem, kas rada bažas politiķiem.
Satiksmes ministrs ir norādījis, ka akciju birža nav vienīgais veids, kā piesaistīt nepieciešamo kapitālu. Uzņēmuma vadībai ir dots mandāts izskatīt dažādus finanšu instrumentus, lai nodrošinātu darbības turpināšanu.
2026. gada galvenais uzdevums būs izmaksu optimizācija un jaunu investīciju piesaiste, lai mazinātu atkarību no valsts budžeta. Šis ir loģisks un reāli izpildāms mērķis, ja vien izdodas sabalansēt saimniecisko darbību ar mainīgajām degvielas cenām.