Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbība gada pēdējos mēnešos var saskarties ar finanšu grūtībām straujā degvielas cenu pieauguma dēļ. Pašreizējās prognozes liecina, ka pie dīzeļdegvielas cenas, kas sasniedz divus eiro par litru, dienesta budžetā veidojas vairāk nekā miljona eiro liels iztrūkums.
Šāda situācija ietekmē operatīvā transporta nodrošināšanu, kas ir kritiski svarīga funkcija iedzīvotāju drošībai. Rakstā aplūkoti aprēķini un plānotie soļi, lai risinātu radušos līdzekļu deficītu un nodrošinātu nepārtrauktu palīdzības sniegšanu.
Finansiālā situācija un plānotais budžets
Dienesta budžeta plānošana parasti balstās uz prognozēm, kas veiktas krietnu laiku iepriekš. 2026. gada budžetā degvielas iegādei tika atvēlēti 2,24 miljoni eiro, taču realitātē šī summa var izrādīties nepietiekama.
Aprēķini rāda, ka esošais finansējums spēs segt pirmsslimnīcas pakalpojumu nodrošināšanu tikai līdz septembrim. Tas nozīmē, ka gada pēdējā ceturksnī var rasties nopietnas grūtības norēķināties par degvielu, ja netiks atrasti papildu finanšu avoti vai netiks piešķirti papildu līdzekļi no valsts budžeta.
Dīzeļdegvielas cenas kāpums līdz divu eiro atzīmei par litru rada 1,07 miljonu eiro deficītu. Šī summa nav tikai skaitlis uz papīra, bet gan konkrēts degvielas apjoms, kas nepieciešams brigāžu izbraukumiem pie pacientiem visā Latvijā.
Dienesta vadība un Veselības ministrija šobrīd strādā pie situācijas apzināšanas, pieprasot precīzus aprēķinus un prognozes par nepieciešamo papildu finansējumu. Tas ir loģisks solis, lai savlaicīgi sagatavotos iespējamam krīzes scenārijam un novērstu operatīvā darba traucējumus.
Dienesta darba specifika nepieļauj dīkstāvi vai taupību uz izbraukumu rēķina. Katrs izsaukums ir saistīts ar laiku un distanci, ko nav iespējams saīsināt vai atlikt cenu svārstību dēļ. Tāpēc budžeta sabalansēšana kļūst par prioritāti, lai dienesta darbinieki varētu turpināt savus pienākumus bez bažām par tehnisko nodrošinājumu. Reālais darbs notiek diennakts režīmā, un degvielas pieejamība ir pamats visai operatīvajai sistēmai.
Degvielas tirgus tendences un to ietekme
Situāciju vēl sarežģītāku padara vispārējā tendence degvielas tirgū. Eiropas Komisijas apkopotie dati par Latviju rāda ievērojamu cenu lēcienu salīdzinājumā ar gada sākumu. Ja salīdzina 2025. gada nogali un 2026. gada sākumu ar pašreizējiem rādītājiem, redzams, ka 95. markas benzīna cena ir pakāpusies par 22%. Savukārt dīzeļdegvielai, ko galvenokārt izmanto operatīvais transports, kāpums ir vēl straujāks – vidējā cena palielinājusies par 38%.
Šāds straujš kāpums īsā laika periodā ir negaidīts trieciens jebkurai iestādei ar lielu autoparku. Operatīvie transportlīdzekļi mēro lielus attālumus, un jebkurš cents pie degvielas cenas litrā beigās veido iespaidīgu summu kopējā tāmē. Kad pieaugums sasniedz gandrīz pusi no sākotnējās cenas, plānotie budžeta līdzekļi izsīkst daudz ātrāk, nekā paredzēts. Tas liek meklēt risinājumus valstiskā līmenī, jo dienests pats saviem spēkiem cenu kāpumu ietekmēt nevar.
Nākotnes perspektīvas un risinājumu meklēšana
Lai saglabātu mierīgu un stabilu darba ritmu, pašlaik tiek veidoti dažādi rīcības plāni. Viens no tiem ir balstīts uz precīzu datu analīzi par katru nobraukto kilometru un patērēto degvielas daudzumu. Tas ļauj izdarīt pamatotus secinājumus par to, cik tieši liels atbalsts būs nepieciešams rudenī un ziemā. Fakti rāda, ka bez papildu injekcijām budžetā dienests var nonākt sarežģītā situācijā jau septembrī, kas ir samērā tuvs termiņš.
Dienesta darba nepārtrauktība ir prioritāte, par ko nav diskusiju. Lai gan degvielas cenas ir atkarīgas no pasaules biržu tendencēm un citiem ārējiem faktoriem, valsts iekšējais finansēšanas modelis ir tas, kas var kalpot kā drošības spilvens.
Šobrīd galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai visi aprēķini būtu loģiski, pamatoti un caurspīdīgi, ļaujot laicīgi pieņemt lēmumus par līdzekļu pārdali vai papildināšanu. Galu galā mērķis ir viens – nodrošināt, lai brigādes varētu nokļūt pie ikviena, kam palīdzība nepieciešama, neatkarīgi no tā, cik maksā degviela uzpildes stacijās.