Daudzi mājdzīvnieku saimnieki izvēlas dalīt savu gultu ar suni vai kaķi, un šis ieradums bieži tiek vērtēts neviennozīmīgi. Rakstā aplūkota šīs rīcības psiholoģiskā puse, balstoties uz pētījumiem par cilvēku un dzīvnieku savstarpējo saikni.
Tā vietā, lai meklētu problēmas personībā, speciālisti analizē, kā dzīvnieka klātbūtne ietekmē nervu sistēmu un vispārējo pašsajūtu. Galvenais secinājums ir vērsts uz mieru un emocionālo drošību, ko sniedz šāda tuvība miera periodos.
Stereotipu maiņa un piesaistes veidi
Vēsturiski sabiedrībā valdīja uzskats, ka vēlme gulēt vienā gultā ar mājdzīvnieku liecina par vientulību vai grūtībām veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Tomēr mūsdienu dati rāda citādu kopainu.
Psiholoģiskie pētījumi, kas veikti, lai izprastu cilvēku un dzīvnieku saikni, neapstiprina teoriju par sociālo izolētību. Tieši pretēji – cilvēkiem, kuri izvēlas šādu tuvību, bieži ir stabila pašsajūta un spēja veidot veselīgas attiecības ar apkārtējiem.
Dzīvnieka klātbūtne mājās un arī guļamistabā nav nejaušība, bet gan apzināta vai neapzināta izvēle meklēt papildu komfortu. Pētnieks Stenlijs Korens norāda, ka šāda rīcība ir raksturīga personām, kuras jūtas droši savā sociālajā vidē. Tādējādi mīts par to, ka dzīvnieks aizstāj cilvēku, tiek kliedēts, uzsverot, ka tā ir papildinoša, nevis aizstājoša saikne.
Populārākie raksti šobrīd
Sociālais nogurums un vienkāršā eksistence
Ikdienas saskarsme ar citiem cilvēkiem prasa ievērojamu enerģiju. Cilvēki bieži cenšas pielāgoties apkārtējo gaidām, kas rada emocionālu nogurumu. Sociālā psiholoģija šo parādību apraksta kā nepieciešamību pastāvīgi kontrolēt savu tēlu un uzvedību. Šādā situācijā dzīvnieks kļūst par unikālu partneri, kura klātbūtnē nav jāievēro nekādas sociālās normas vai jātēlo noteikta loma.
Dzīvniekam nav svarīgs saimnieka vizuālais izskats, karjeras panākumi vai materiālais stāvoklis. Šī beznosacījuma pieņemšana ļauj nervu sistēmai pilnībā atslābt. Ja cilvēku attiecībās bieži pastāv zemteksti un sarežģītas komunikācijas formas, tad saskarsme ar mājdzīvnieku ir tieša un skaidra.
Tas sniedz iespēju vienkārši atrasties telpā, neizjūtot spiedienu kaut ko pierādīt vai skaidrot. Informācijas pārslodze, ko rada mūsdienu tehnoloģijas un sociālie tīkli, mazinās, kad uzmanība tiek pievērsta dzīvai un vienkāršai būtnei.
Bioloģiskie procesi un miega vide
Saskarsme ar dzīvnieku rada izmaiņas organisma iekšējā balansā. Zinātnieki ir novērojuši, ka pat neilgs laiks, kas pavadīts, glāstot suni vai kaķi, palīdz regulēt procesus, kas atbild par mieru un labsajūtu. Tas nav saistīts tikai ar emocijām, bet gan ar konkrētiem procesiem, kas notiek smadzenēs un nervu sistēmā. Pieskāriens un siltuma sajūta, ko sniedz dzīvnieks, darbojas kā dabisks nomierinošs līdzeklis.
Raugoties no praktiskā viedokļa, mājdzīvnieka klātbūtne gultā daudziem sniedz papildu drošības sajūtu, kas sakņojas cilvēka evolūcijā. Siltuma avots un uzticama biedra klātbūtne blakus ļauj smadzenēm vieglāk pāriet miega fāzē. Speciālisti, kas pēta miega kvalitāti, atzīst, ka drošības sajūta ir pamatvajadzība, un mājdzīvnieks var būt viens no faktoriem, kas šo sajūtu nodrošina.
Vienmēr jāatceras, ka svarīgākais ir personīgais komforts. Ja dzīvnieka klātbūtne netraucē fizisko kustību brīvību un nerada diskomfortu, tad šāda izvēle ir pilnīgi pamatota. Katram ir savs ritms un savas vajadzības pēc tuvības. Galvenais ir tas, ka šī saikne palīdz atjaunot spēkus pēc garas dienas un rada vidi, kurā nav vietas liekam stresam vai sarežģītībai. Informācija liecina, ka šāds ieradums palīdz sasniegt emocionālo līdzsvaru, kas ir būtisks ilgtermiņa stabilitātei.