Latvijā gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju ir samazinājuši personīgās automašīnas izmantošanu augsto degvielas cenu dēļ. Jaunākie aptaujas dati liecina, ka 23% autovadītāju ir mainījuši savus ikdienas pārvietošanās ieradumus, cenšoties ietaupīt līdzekļus.
Tajā pašā laikā vairāk nekā puse respondentu norāda, ka viņu paradumi palikuši nemainīgi, neskatoties uz izmaksu pieaugumu. Šī situācija atspoguļo pašreizējo ekonomisko fonu, kurā globālie naftas tirgus satricinājumi tieši ietekmē vietējo patērētāju izvēles un reģionālās atšķirības valsts iekšienē.
Iedzīvotāju grupu atšķirības un reģionālās tendences
Aptaujas rezultāti atklāj interesantas atšķirības starp dažādām demogrāfiskajām grupām. Vīrieši ir bijuši spiesti reaģēt operatīvāk, un 27% no viņiem norādījuši uz braukšanas apjoma samazināšanu, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir nedaudz zemāks – 20%. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem paradumu maiņa ir visizteiktākā, sasniedzot 29%.
Tas varētu būt skaidrojams ar šīs grupas aktīvo dzīvesveidu un biežāku nepieciešamību pēc pārvietošanās, kas liek vairāk izjust degvielas cenas ietekmi uz ikmēneša tēriņiem. Turpretim iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem demonstrē vislielāko stabilitāti, kur vairāk nekā puse nav mainījuši savu uzvedību uz ceļa.
Ģeogrāfiski vislielākā ietekme jūtama Latgalē, kur gandrīz trešdaļa iedzīvotāju izmanto auto retāk. Šis ir augstākais rādītājs valstī un ievērojami pārsniedz Rīgas vai Kurzemes datus, kur braukšanas paradumus mainījuši aptuveni 20% aptaujāto.
Reģionālās atšķirības bieži vien norāda uz ienākumu līmeņa un attālumu starp apdzīvotām vietām nozīmi – vietās, kur darba vietas vai pakalpojumi atrodas tālāk, degvielas cenu svārstības jūtamas asāk. Tajā pašā laikā neliela daļa sabiedrības, aptuveni 7%, ir izvēlējušies citu stratēģiju, veidojot degvielas rezerves, lai nodrošinātos pret iespējamu turpmāku sadārdzinājumu.
Globālo notikumu ietekme uz degvielas tirgu
Degvielas cenu kāpums Latvijā nav izolēta parādība, bet gan tiešas sekas notikumiem starptautiskajā arēnā. Naftas cenas pasaules tirgos, piemēram, "Brent" jēlnaftas cena, pēdējā laikā pārsniegusi 100 ASV dolāru robežu par barelu. Tas saistīts ar saspīlējumu Tuvajos Austrumos, jo īpaši Hormuza šaurumā, kas ir kritiski svarīgs naftas transportēšanas ceļš.
Ekonomisti norāda, ka šie konflikti vairs netiek uzskatīti par īslaicīgiem traucējumiem, bet gan par ilgtermiņa risku, kas ietekmē ne tikai degvielas pieejamību, bet arī kopējo inflāciju un ekonomikas izaugsmes tempus visā Eiropā.
Tirgus dalībnieki šobrīd rēķinās ar scenāriju, kurā cenas varētu saglabāties augstas vai pat pieaugt, ja piegāžu ķēžu traucējumi kļūs ilgstoši. Tas rada spiedienu uz Eiropas Centrālo banku, kurai varētu nākties pārskatīt savu monetāro politiku.
Ja degvielas dēļ sāks straujāk augt cenas citām precēm un pakalpojumiem, kā arī sekos algu palielināšanas pieprasījums, var tikt ieviesti stingrāki finanšu nosacījumi. Šāda ķēdes reakcija ietekmē ikvienu mājsaimniecību, pat tās, kuras ikdienā neizmanto personīgo auto.
Enerģijas tirgus nestabilitāte ir likusi starptautiskajām organizācijām, piemēram, OECD, pasliktināt ekonomiskās izaugsmes prognozes. Eirozonas izaugsme tuvākajos gados tiek lēsta ap 0,8%, un pastāv risks, ka inflācija saglabāsies augstāka nekā plānots.
Šāda situācija, kurā ekonomika aug lēni, bet cenas turpina kāpt, rada jaunus izaicinājumus gan valstu valdībām, gan iedzīvotājiem. Tiek uzsvērts, ka energoresursu pieejamība un cena būs galvenie faktori, kas noteiks Eiropas ekonomisko stabilitāti tuvākajā nākotnē.
Ekonomiskās izaugsmes prognozes un stagflācijas risks
Pašreizējā situācija iezīmē nopietnus sarežģījumus Eiropas un Latvijas ekonomikā. Ekonomisti skaidro, ka lēna izaugsme apvienojumā ar augstu inflāciju var novest pie tā dēvētās stagflācijas.
Tas ir stāvoklis, kurā ekonomiskā aktivitāte bremzējas, bet dzīves dārdzība turpina palielināties. Šādi apstākļi parasti prasa īpaši rūpīgu valsts līmeņa plānošanu un iedzīvotāju piesardzību tēriņos. Augstās enerģijas cenas kļūst par galveno dzinējspēku vispārējam cenu kāpumam, ietekmējot ražošanu, transportēšanu un patēriņu.
Dati liecina, ka ilgstoši traucējumi enerģijas tirgos var vēl vairāk palēnināt 2026. gada prognozēto izaugsmi. Latvijas iedzīvotāji to izjūt ne tikai pie degvielas uzpildes stacijām, bet arī caur netiešu cenu pieaugumu pārtikai un citiem pakalpojumiem.
Aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija", rāda, ka iedzīvotāji sāk apzināties šo risku un attiecīgi pielāgo savu rīcību. Vairāk nekā 1000 respondentu atbildes iezīmē skaidru tendenci – piesardzība kļūst par ikdienas pavadoni.