Šis raksts apskata situāciju Latvijas degvielas tirgū pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai. Lai gan iedzīvotāji gaidīja ievērojamu cenu kritumu, pirmie novērojumi uzpildes stacijās liecina par pretējo – izmaiņas ir niecīgas vai pat grūti pamanāmas.
Rakstā skaidrots, kāpēc solītais samazinājums par deviņiem centiem litrā vēl nav sasniedzis patērētājus un kādi faktori ietekmē skaitļus uz degvielas staciju tablo. Galvenā uzmanība pievērsta tirgotāju skaidrojumiem un politiskajām diskusijām par turpmākajiem soļiem energoresursu dārdzības mazināšanai.
Kāpēc dīzeļdegvielas cena nav kritusies uzreiz
Pēc tam, kad akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai tika samazināts par 15%, autovadītāji cerēja uz tūlītēju ietaupījumu. Realitātē lielākajos tīklos, piemēram, "Circle-K" un "Neste", cenas samazinājās tikai par aptuveni diviem centiem.
Tas radīja neizpratni, jo valdības solītais ieguvums bija plānots daudz lielāks. Tirgotāji šo situāciju skaidro ar loģistikas procesiem un esošajiem krājumiem. Fakti runā paši par sevi – uzpildes staciju tvertnēs joprojām atrodas degviela, kas iepirkta par veco, augstāko nodokļa likmi.
Jaunais, samazinātais nodoklis tiek piemērots brīdī, kad degviela pamet akcīzes noliktavas. Tas nozīmē, ka lētāka degviela stacijās nonāk pakāpeniski. Atkarībā no tā, cik ātri konkrētā vietā tiek iztukšotas rezerves, jaunās cenas parādīsies pēc dienas vai pat vēlāk. Pārdomāts rezultāts prasa pacietību, un šajā gadījumā tirgus reaģē ar nobīdi, nevis uzreiz pēc likuma stāšanās spēkā.
Otrs būtisks faktors ir iepriekšējo dienu cenu akcijas. Tirgotāji norāda, ka dienu pirms nodokļa maiņas bijušas īpašas atlaides, tāpēc salīdzināt cenas ar "akcijas dienu" nav objektīvi. Pareizāk būtu skatīties uz cenu izmaiņām pret nedēļas sākumu, kad dīzeļdegviela maksāja krietni virs diviem eiro. Kopš pirmdienas kritums ir redzamāks, tomēr tas joprojām pilnībā neatspoguļo visu akcīzes samazinājuma apmēru.
Diskusijas par tālāko valsts atbalstu
Saeimas Tautsaimniecības komisijā šī situācija ir izraisījusi plašas debates. Daudzi deputāti uzskata, ka pašreizējais atbalsts ir nepietiekams un pārāk lēns, lai reāli palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Tiek uzsvērts, ka akcīzes nodoklis ir instruments, ar kuru valsts var rīkoties elastīgāk nekā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kura izmaiņas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Man vienmēr šķiet, ka detaļas izšķir visu, un pašlaik diskusiju centrā ir tieši nodokļu likmju efektivitāte pret straujo cenu kāpumu.
Kritika tiek vērsta pret to, ka degvielas cenas pasaules tirgos aug straujāk nekā valsts paspēj ieviest atvieglojumus. Daži politiskie spēki aicina skatīties uz kaimiņvalstu, piemēram, Polijas pieredzi, un apsvērt agresīvākus soļus, tostarp PVN likmes pārskatīšanu. Pašlaik valdība vērtē visus iespējamos scenārijus, taču jārēķinās ar starptautiskajiem normatīviem, kas ierobežo strauju nodokļu mazināšanu fosilajai degvielai.
Ekonomikas ministrija norāda, ka lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas attīstības. Ja cenu pieaugums turpināsies, iespējams vēl lielāks akcīzes samazinājums vai pat PVN komponentes pārskatīšana. Dabiskas garšas ir prioritāte, taču ekonomikas jomā prioritāte ir stabilitāte, ko šobrīd ir grūti prognozēt nestabilās ģeopolitiskās situācijas dēļ.
Benzīna cenas un turpmākās prognozes
Kamēr dīzeļdegvielas lietotāji gaida lielāku cenu kritumu, benzīna cenas turpina pieaugt. Pēdējo dienu laikā benzīna litra cena ir kāpusi par pieciem līdz pat desmit centiem. Tas ir saistīts ar globālajām naftas produktu cenu svārstībām, kuras neietekmē vietējie nodokļu atvieglojumi. Tā kā akcīzes samazinājums pašlaik attiecas tikai uz dīzeļdegvielu, benzīna cenu kāpums uzpildes stacijās ir daudz asāks.
Ja benzīna dārdzība saglabāsies, valdībai var nākties lemt par līdzīgām nodokļu izmaiņām arī šim degvielas veidam. Patērētājiem tas nozīmē, ka tuvākajā laikā jārēķinās ar svārstīgu situāciju. Vienkāršība ir labākā pieeja – ir skaidrs, ka nodokļu samazinājums ir tikai viens no faktoriem, kas veido gala cenu, un tas nevar pilnībā kompensēt globālos procesus.