Latvijas Ārlietu ministrija ir oficiāli iesniegusi protesta notu Krievijas vēstniecībai saistībā ar pēdējā laikā izplatīto informāciju par bezpilota lidaparātu izmantošanu. Valsts iestādes kategoriski noraida apgalvojumus, ka Latvijas teritorija tiktu izmantota uzbrukumu veikšanai pret Krieviju.
Šāda rīcība tiek vērtēta kā mērķtiecīga dezinformācijas kampaņa, kuras nolūks ir maldināt sabiedrību un radīt nepamatotu spriedzi reģionā. Dokumentā pieprasīts nekavējoties pārtraukt nepatiesu ziņu izplatīšanu un ievērot starptautiskās tiesību normas.
Pozīcija par valsts teritorijas neizmantošanu uzbrukumiem
Latvijas diplomātiskais dienests uzsver, ka jebkādas spekulācijas par atļaujas došanu dronu lidojumiem no Latvijas teritorijas pret Krievijas mērķiem ir melīgas. Šādi apgalvojumi tiek uztverti kā mēģinājums iesaistīt Baltijas valstis tiešā militārā eskalācijā. Ārlietu ministrija norāda, ka Latvija stingri ievēro savas starptautiskās saistības un aicina Krieviju atsaukt izplatītos paziņojumus.
Vienlaikus tiek atgādināts, ka starptautiskās tiesības un ANO statūti skaidri definē katras valsts tiesības uz pašaizsardzību. Latvija uztur nemainīgu prasību Krievijai pārtraukt karadarbību Ukrainas teritorijā un pilnībā izvest savus bruņotos spēkus līdz starptautiski atzītajām robežām. Šī nostāja tiek pausta regulāri, reaģējot uz reģionālās drošības izaicinājumiem un mēģinājumiem destabilizēt situāciju Baltijas valstīs.
Informatīvās operācijas mērķi un raksturs
Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka pēdējie incidenti ar droniem tiek izmantoti apjomīgai un koordinētai informācijas operācijai. Tā ir vērsta ne tikai pret Latviju, bet arī pret Lietuvu un Igauniju.
Galvenais vēstījums, ko mēģina izplatīt Krievijas puses kanāli, ir apgalvojums, ka Baltijas valstis tiešā veidā piedalās uzbrukumu plānošanā. Valsts drošības iestādes uzsver, ka šī informācija neatbilst patiesībai.
Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir skaidri definēts un atklāts – tas ietver militāro ekipējumu, humāno palīdzību un finansiālo atbalstu. Tajā pašā laikā Latvija, Lietuva un Igaunija neiesaistās operatīvajā plānošanā vai uzbrukumu īstenošanā pret mērķiem Krievijas iekšienē.
Eksperti norāda, ka šādu vēstījumu izplatīšana kalpo kā mēģinājums novērst uzmanību no Krievijas pašas grūtībām nodrošināt savas infrastruktūras aizsardzību, īpaši Baltijas jūras reģionā.
Šāda veida informācijas kampaņas parasti tiek mērķētas uz konkrētām auditorijām, izmantojot sociālo tīklu botus un manipulējot ar sabiedrības viedokli. Mērķis ir skaidrs – vājināt iedzīvotāju uzticību valsts iestādēm, radīt šķelšanos sabiedrībā un diskreditēt dalību starptautiskās aizsardzības organizācijās, piemēram, NATO.
Sabiedrības noturība pret dezinformāciju
Amatpersonas aicina iedzīvotājus saglabāt kritisku domāšanu un paļauties uz oficiāliem informācijas avotiem. Informatīvajā karā bieži tiek izmantotas emocionāli piesātinātas un sensacionālas ziņas, lai izraisītu tūlītēju reakciju un bailes.
Reaģējot uz šādiem izaicinājumiem, valsts turpina stiprināt savas stratēģiskās komunikācijas spējas un nodrošina sabiedrību ar savlaicīgu un patiesu informāciju par notiekošo uz robežas un gaisa telpā.
Svarīgi saprast, ka šādi dezinformācijas uzplūdi parasti seko pēc nozīmīgiem notikumiem frontē vai starptautiskajā politikā. Tas ir rīks, ar kura palīdzību tiek mēģināts vājināt Rietumvalstu atbalstu Ukrainai, radot priekšstatu par tiešu apdraudējumu pašām atbalstītājvalstīm. Latvijas iestādes turpina ciešu sadarbību ar sabiedrotajiem, lai identificētu un neitralizētu šādus informatīvos uzbrukumus.