No šī gada 1. aprīļa stājas spēkā būtiski grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas ievieš stingrākas prasības mikromobilitātes rīku vadītājiem. Izmaiņas skar ne tikai braukšanas kultūru uz ietvēm, bet arī transportlīdzekļu reģistrāciju, apdrošināšanu un minimālo vecumu, no kura drīkst piedalīties satiksmē.
Jaunā regulējuma galvenais mērķis ir gājēju drošības uzlabošana, vienlaikus skaidrāk definējot dažādu braucamrīku kategorijas un to lietošanas noteikumus. Šie jaunumi attiecas gan uz privāto transportu, gan koplietošanas rīkiem, ko ikdienā izmanto pilsētas ielās.=
Obligātā reģistrācija un drošības prasības
Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem ir obligāta reģistrācija un OCTA apdrošināšana noteikta veida braucamrīkiem. Likumā tagad ieviests jēdziens "pašgājējs velosipēds" – tas ir transportlīdzeklis ar motoru, kas var pārvietoties, neminot pedāļus.
Šādiem spēkratiem, tāpat kā elektroskrejriteņiem, turpmāk jābūt reģistrētiem, un par šī noteikuma neievērošanu var piemērot naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Vēl lielāki sodi, kas var sasniegt 200 eiro, paredzēti par pārvietošanos bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas.
Tāpat noteikti skaidri vecuma ierobežojumi un drošības ekipējuma lietošana. Ar velosipēdu satiksmē drīkst piedalīties no 10 gadu vecuma, bet ar elektroskrejriteni – no 14 gadu vecuma.
Būtiski, ka visiem jauniešiem līdz 17 gadu vecumam, braucot ar šiem transportlīdzekļiem, obligāti jālieto aizsargķivere. Neatkarīgi no tā, vai tiek izmantots personīgais vai nomas braucamrīks, vadītājam ir jābūt derīgai vadītāja apliecībai.
Braukšana pa ietvēm un policijas kontrole
Noteikumi attiecībā uz braukšanu pa ietvēm kļūst stingrāki, tomēr tie paredz arī vairākus saprātīgus izņēmumus. Pa ietvi joprojām drīkstēs braukt bērni līdz 12 gadu vecumam un viņu pavadoņi.
Tāpat pārvietošanās pa gājēju zonu būs pieļaujama gadījumos, kad braukšana pa kopējo brauktuvi ir objektīvi bīstama vai apgrūtināta. Arī sporta inventāra, piemēram, skrituļslidu vai elektrisko dēļu lietotājiem ieteicams izvēlēties brauktuvi, izņemot bīstamas situācijas.
Pašvaldības policija ir norādījusi, ka pastiprināti pievērsīs uzmanību tieši agresīviem braucējiem, kuri apdraud gājējus. Ja braukšana pa ietvi notiek mierīgi, netraucējot citiem un vietās, kur nav piemērotas veloinfrastruktūras, policija var neiejaukties.
Tomēr par klaju noteikumu pārkāpšanu un braukšanu neatļautās vietās no 1. maija var tikt piemērots sods līdz 70 eiro. Galvenais kritērijs kontroles laikā būs tas, vai braucējs izvēlas drošu ātrumu un neizraisa bīstamas situācijas gājējiem.
Infrastruktūras attīstība Rīgā
Lai gan jaunie noteikumi prasa no braucējiem lielāku atbildību, pilsētas vadība atzīst, ka veloinfrastruktūra Rīgā vēl nav pilnībā pabeigta. Mērķis ir izveidot nodalītas joslas visā pilsētā, lai velosipēdistiem un skrejriteņu vadītājiem nebūtu jādala telpa ar gājējiem vai automašīnām. Šī gada plānos ir pabeigt aptuveni 30 kilometrus jaunas velo infrastruktūras, kas palīdzēs savienot dažādus rajonus.
Papildus brauktuvju uzlabošanai plānots izveidot 20 jaunas gājēju pārejas un sakārtot 45 jau esošās vietas, kur ielas šķērsošana pašlaik ir apgrūtināta. Tas ir ilgtermiņa process, kas pakāpeniski padarīs pilsētu draudzīgāku visiem mikromobilitātes veidiem.
Kamēr infrastruktūra tiek pilnveidota, satiksmes dalībniekiem nāksies rēķināties ar esošajiem apstākļiem un ievērot jaunos likuma grozījumus, lai izvairītos no sodiem un nepatīkamiem starpgadījumiem.