Pēdējā laikā Baltijas valstu un Somijas gaisa telpā fiksētie bezpilota lidaparātu incidenti ir aktualizējuši jautājumu par reģionālo drošību, ko plašāk TV3 raidījumā "900 sekundes komentējis Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs.
Situācija liecina par jauna veida izaicinājumiem, kuros mūsdienu tehnoloģijas tiek izmantotas provokatīvos nolūkos tiešā robežu tuvumā. Šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta kopīgas Eiropas aizsardzības infrastruktūras izveidei, un, kā norāda Ivars Ījabs, finansējums šādam projektam jau ir rasts.
Tehnoloģiskie izaicinājumi un robežu aizsardzība
Diskusijas par dronu klātbūtni mūsu reģiona debesīs kļuvušas intensīvākas pēc tam, kad vairāki lidaparāti šķērsoja kaimiņvalstu robežas. Analizējot šos gadījumus, Ivars Ījabs uzsver, ka pat tad, ja droni ir identificēti kā Ukrainas izcelsmes, pastāv liela iespēja, ka tos uz šejieni novirzījusi Krievija, izmantojot elektroniskās karadarbības līdzekļus. Tas rada situāciju, kurā robežsardzei un armijai ir jābūt gatavai ne tikai fiziski pamanīt objektu, bet arī izprast tā vadības ietekmēšanu no ārpuses.
Šādas aktivitātes pie robežām tiek vērtētas kā apzinātas provokācijas. Ivars Ījabs atgādina, ka mums ir jārēķinās ar šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē, tāpēc drošības dienestiem ir nepieciešams pastāvīgs tehniskais nodrošinājums. Politiķis uzskata, ka Krievija šobrīd ir pilnībā koncentrējusies uz karadarbību Ukrainā un nespēj sākt plašākas akcijas pret Eiropu, tomēr šāda veida traucējumi un "cūcības" uz robežām turpināsies.
Latvijai šajā jomā ir būtiska priekšrocība – valstī ir ļoti spēcīga bezpilota lidaparātu industrija. Ivars Ījabs akcentē, ka mums pašiem tepat uz vietas ir jāizmanto vietējās inovācijas, lai iemācītos šos dronus efektīvi notriekt vai neitralizēt.
Eiropas mēroga projekts – "dronu siena"
Lai stiprinātu kopējo drošību, Eiropas Savienības līmenī ir pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu projektam, ko dēvē par "dronu sienu". Kā intervijā norādījis Ivars Ījabs, šī iniciatīva paredz izveidot koordinētu aizsardzības sistēmu, un projekta īstenošana plānota līdz 2027. gadam. Tas ir stratēģisks solis, lai gaisa telpas aizsardzība kļūtu par vienotu mehānismu visā reģionā, nevis katras valsts atsevišķu rūpi.
Kopīga Eiropas pieeja ir būtiska, jo bezpilota aparāti var ātri šķērsot vairāku valstu teritorijas. Finansējuma rašana šādam mērķim apliecina, ka apdraudējums tiek uztverts nopietni arī Briselē. Ivars Ījabs uzskata, ka mums ir vienkārši jābūt gataviem šādiem izaicinājumiem, un "dronu siena" ir tehnisks risinājums, kas palīdzēs mazināt neziņu un uztraukumu sabiedrībā.
Kamēr tiek būvēta šī tehnoloģiskā barjera, galvenais uzsvars tiek likts uz modrību. Tas ietver gan operatīvo dienestu gatavību, gan politisko vienprātību par to, ka robežu drošība ir prioritāte. Tas nav jautājums par emocijām, bet gan par skaidru rīcības plānu un tehnisku sagatavotību, lai aizsargātu mūsu kopējo telpu.
Globālo notikumu ietekme uz drošību Baltijā
Drošības situāciju mūsu reģionā nevar skatīt izolēti no globālajiem konfliktiem. Ivars Ījabs ar bažām raugās uz samilzušo saspīlējumu Tuvajos Austrumos, norādot, ka tas var tieši ietekmēt atbalsta apjomu Ukrainai. ASV ieroču piegādes, piemēram, "Patriot" raķetes, ir ārkārtīgi svarīgas, un ilgstošs konflikts Līča rajonā varētu novirzīt resursus prom no Eiropas interesēm.
Politiķis arī uzsver ekonomisko saikni – konflikti Tuvajos Austrumos ietekmē degvielas cenas benzīntankos, taču vēl būtiskāk ir tas, ka Krievija no šādām situācijām gūst papildu peļņu. Ivars Ījabs lēš, ka kara apstākļos Krievija katru dienu nopelna par 150 miljoniem dolāru vairāk, tirgojot gāzi un naftu, un šie līdzekļi tiek tieši novirzīti turpmākai agresijai. Tāpēc situācijas deeskalācija globālā mērogā ir mūsu tiešajās interesēs.