Latvijas atbildīgie dienesti ir izstrādājuši skaidrus rīcības algoritmus un ziņojumu tekstus gadījumiem, kad rodas nepieciešamība brīdināt sabiedrību par apdraudējumu no gaisa. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir sagatavojis šūnu apraides paziņojumus, kurus iedzīvotāji saņemtu savos mobilajos tālruņos.
Šāda sistēma ir paredzēta operatīvai informēšanai, lai cilvēki zinātu, kā rīkoties pirms iespējamā incidenta. Galvenais mērķis ir sniegt norādes savlaicīgi, nevis informēt par notikumu, kas jau ir noslēdzies un par kuru ziņas jau izplatījušās publiskajā telpā.
Sagatavotie paziņojumi ir īsi un saturiski līdzīgi pamācībām, kas pieejamas oficiālajā vietnē "112.lv". Tajos ietverta informācija par to, kā rīkoties, ja gaisa telpā tiek pamanīts bezpilota lidaparāts vai cits gaisa kuģis, kas var radīt bīstamību.
Dienestu rīcībā ir tehniskas iespējas izsūtīt šādu informāciju mērķtiecīgi, izvēloties konkrētus novadus, kurus apdraudējums skar tieši. Tas ļauj izvairīties no lieka satraukuma reģionos, kur situācija ir mierīga.
Ziņojumu izsūtīšanas procesa tehniskā puse
Lai iedzīvotāji saņemtu brīdinājumu savos tālruņos, ir jānotiek vairāku iestāžu saskaņotai darbībai. VUGD darbinieki ziņojumu izsūta pēc tam, kad saņemts attiecīgs pieprasījums no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Algoritms ir izstrādāts tā, lai process būtu pēc iespējas ātrāks. Kad ir skaidrs apdraudējuma virziens un skartā teritorija, sistēmā tiek atzīmēti attiecīgie novadi un paziņojums tiek izsūtīts visiem tajos esošajiem tālruņu lietotājiem.
Šonedēļ Latgalē notikušā incidenta kontekstā dienestu vadība norāda, ka ziņojumu sūtīšanai ir jēga tikai tad, ja tā sniedz cilvēkiem laiku reaģēt. Ja drons jau ir nokritis, šādas informācijas izsūtīšana vairs nesniedz drošības ieguvumu. Turklāt lēmumu pieņemšana balstās uz operatīvo informāciju, kas pieejama bruņotajiem spēkiem konkrētajā brīdī. Ja situācija attīstās pārāk strauji, tehniski var nepietikt laika ziņojuma saņemšanai pirms paša notikuma.
Kāpēc ziņojumi netiek izsūtīti katrā gadījumā
Galvenais iemesls, kāpēc šūnu apraide netiek izmantota katru reizi, kad gaisa telpā tiek fiksēts kāds objekts, ir incidenta ilgums un bīstamības pakāpe. Ja lidaparāts Latvijas gaisa telpā atrodas ļoti īsu brīdi, brīdinājuma sistēmas iedarbināšana var nesniegt gaidīto rezultātu. Militārie eksperti skaidro, ka gadījumos, kad objekts turpina kustību un apdraud plašāku teritoriju, algoritms paredz tūlītēju iedzīvotāju informēšanu.
Ir būtiski saprast, ka dienesti strādā pēc noteiktām prioritātēm. Pirmkārt tiek vērtēts reālais apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai. Ja tiek pieņemts lēmums ziņojumu nesūtīt, tas parasti ir saistīts ar to, ka risks tiek uzskatīts par zemu vai notikuma norises laiks ir nepietiekams efektivitātei. Valsts iestādes uzsver, ka sistēma ir gatava darbam un jebkurā brīdī, kad tiks saņemts signāls par ilgstošāku apdraudējumu, tā tiks aktivizēta bez kavēšanās.
Informācija par drona nokrišanu Krāslavas novadā publiskajā telpā sāka parādīties no dažādiem avotiem. Šādos apstākļos oficiāls paziņojums pēc fakta vairs nepilda savu primāro funkciju – brīdināt par briesmām, pirms tās iestājušās. Dienestu uzdevums ir nodrošināt, lai sabiedrība saņemtu norādījumus tad, kad tie var tieši ietekmēt drošību un ļaut veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus.
Lai gan tehnoloģijas ļauj saņemt brīdinājumus tālrunī, iedzīvotājiem ir noderīgi jau laikus zināt vispārīgos drošības principus. Vietne "112.lv" kalpo kā galvenais resurss, kurā apkopoti ieteikumi rīcībai dažādās krīzes situācijās. Tur atrodamā informācija palīdz saglabāt mieru un rīkoties racionāli, ja rodas neparedzēti apstākļi. Tas attiecas ne tikai uz gaisa telpas apdraudējumu, bet arī uz dabas stihijām vai cita veida bīstamību.