Pēdējā laikā Baltijas valstu informatīvajā telpā un pierobežas zonās novērojama pastiprināta aktivitāte, kas saistīta ar Krievijas izvērstajām informācijas operācijām. Galvenais vēstījums, ko mēģina izplatīt kaimiņvalsts, ir apgalvojums, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tiešā veidā palīdz Ukrainai plānot un īstenot uzbrukumus Krievijas teritorijā.
Šāda retorika tiek izmantota, lai radītu spriedzi reģionā un mēģinātu ietekmēt sabiedrības viedokli par sniegto atbalstu Ukrainai. Faktiski šī situācija atspoguļo centienus novērst uzmanību no pašas Krievijas nespējas pilnībā pasargāt savu infrastruktūru.
Aizsardzības ministrija uzsver, ka Baltijas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai ir skaidri definēts un caurspīdīgs. Tas ietver militāro ekipējumu, humāno palīdzību un finansiālu atbalstu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai. Neviena no Baltijas valstīm nepiedalās Ukrainas militāro operāciju plānošanā vai to fiziskā īstenošanā no savas teritorijas.
Ukrainai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir tiesības aizstāvēties pret iebrukumu, un pašreizējie Krievijas paziņojumi drīzāk norāda uz vēlmi diskreditēt NATO aliansi un vājināt iekšējo uzticību valsts iestādēm.
Dronu incidenti pierobežas reģionos
Šīs nedēļas laikā visās trīs Baltijas valstīs ir fiksēti gadījumi, kad gaisa telpā ielidojuši un nokrituši bezpilota lidaparāti. Šie incidenti ir tiešas sekas Krievijas uzsāktajam pilna mēroga karam. Analizējot notikušo, speciālisti secinājuši, ka droni, visticamāk, bijuši tēmēti uz objektiem Krievijas teritorijā, taču tehnisku iemeslu vai elektroniskās karadarbības traucējumu dēļ tie mainījuši kursu.
Latvijā drons ielidoja naktī uz trešdienu un eksplodēja Krāslavas novadā, netālu no Svariņu pagasta centra. Tajā pašā laikā cits lidaparāts īslaicīgi šķērsoja robežu no Baltkrievijas puses, bet pēc tam devās atpakaļ Krievijas virzienā. Līdzīga situācija fiksēta Lietuvā, kur Varēnas rajonā drons nogāzās uz sasaluša ezera virsmas netālu no Baltkrievijas robežas. Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos drons ietriecās elektrostacijas skurstenī Auverē.
Amatpersonas norāda, ka šādi gadījumi ir kara realitāte, ar ko jārēķinās pierobežas iedzīvotājiem. Ir būtiski saglabāt mieru un saprast, ka šie aparāti nav tēmēti pret Baltijas valstu civiliedzīvotājiem vai infrastruktūru, bet gan ir nomaldījušies no sava sākotnējā maršruta aktīvas karadarbības zonā.
Mērķi un izmantotās metodes
Krievijas īstenotās informācijas operācijas mērķtiecīgi izmanto sociālo tīklu botus un dezinformāciju, lai sasniegtu konkrētas auditorijas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un jauniešiem, mēģinot radīt nepareizu priekšstatu par notiekošo. Galvenais uzdevums ir šķelt sabiedrību un radīt šaubas par to, vai atbalsts Ukrainai ir drošs pašām Baltijas valstīm.
Šī pieeja balstās uz faktu sagrozīšanu. Piemēram, Ukrainas veiktie triecieni pa Krievijas ostām Baltijas jūras krastā, kā Ustjluga un Vīborga, tiek pasniegti kā tādi, kas it kā notiktu ar kaimiņvalstu līdzdalību.
Realitātē Ukraina izmanto savas tehnoloģiskās iespējas, lai vājinātu pretinieka loģistiku un ekonomiskos resursus, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Baltijas jūras reģiona ostas Krievijai ir stratēģiski svarīgas, tāpēc jebkurš veiksmīgs uzbrukums tām rada nepieciešamību pēc attaisnojuma iekšējai auditorijai.