Finanšu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju ir izstrādājusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai samazinātu dokumentu kārtošanas apjomu cilvēkiem, kuri vēršas pēc sociālās palīdzības vai pakalpojumiem.
Jaunā kārtība paredz, ka pašvaldību sociālie dienesti banku kontu pārskatus varēs saņemt automatizēti, ja klients būs iesniedzis iesniegumu savas materiālās situācijas izvērtēšanai. Līdz šim cilvēkiem pašiem bija jāsagādā un jāiesniedz izraksti no visiem saviem aktīvajiem bankas kontiem. Izmaiņas atslogos gan iedzīvotājus, gan pašvaldību iestāžu darbiniekus, un plānots, ka jaunā sistēma sāks darboties 2027. gadā.
Automatizēta datu apmaiņa starp bankām un pašvaldībām
Pašlaik sociālās palīdzības un pakalpojumu piešķiršana joprojām balstās uz cilvēka materiālā stāvokļa izvērtēšanu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem pirms lēmuma pieņemšanas ir jāuzrāda dati par saviem ienākumiem un uzkrājumiem.
Sagatavotie likuma grozījumi papildinās pašvaldību sociālo dienestu tiesības pieprasīt un iegūt banku rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par fizisko personu kontu izrakstiem. Šāds pieprasījums tiks veidots tikai tad, ja klients pats būs uzrakstījis iesniegumu par nepieciešamību izvērtēt viņa stāvokli.
Iestādes varēs piekļūt informācijai par maksājumu kontiem, noguldījumiem un vērtspapīriem. Tas attieksies arī uz pasta norēķinu sistēmas datiem. Šāda pieeja nodrošinās, ka informācija par ienākumiem būs precīza un pārskatāma. Dienestiem vairs nebūs jātērē laiks manuālai papīra izrakstu pārbaudei un ievadīšanai sistēmā.
Jaunās digitālās platformas izstrāde un ieviešana
Labklājības ministrija jau 2024. gada nogalē uzsāka darbu pie jauna projekta, kura nosaukums ir "DigiSoc". Šīs platformas mērķis ir modernizēt pašvaldību sociālo darbu un nodrošināt digitālu transformāciju visā valstī. Vienotā sistēma apvienos pašvaldību sociālos dienestus, Labklājības ministriju un citus valsts partnerus vienotā tīklā. Tādā veidā datu apmaiņa kļūs ātrāka un drošāka.
Jaunā platforma pakāpeniski aizstās pašreizējās programmas un lietojumprogrammas, ko izmanto pašvaldībās. Tā papildinās un integrēs esošās informācijas sistēmas, vienlaikus piedāvājot plašākas analītikas iespējas.
Tas palīdzēs valsts pārvaldei labāk pārraudzīt statistiku un plānot nepieciešamos resursus nozarē. Centralizēta pieeja ļaus ietaupīt laiku un uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti ilgtermiņā.
Sistēmas modernizācija skars vairākus koplietošanas pakalpojumus un pašvaldību iekšējos procesus. Darbiniekiem būs pieejami rīki, kas atvieglos ikdienas lēmumu pieņemšanu, balstoties uz aktuāliem datiem. Šādi uzlabojumi palīdzēs iestādēm strādāt efektīvāk un koncentrēties uz tiešu palīdzību iedzīvotājiem, nevis dokumentu kārtošanu.
Birokrātiskā sloga mazināšana un ieguvumi iedzīvotājiem
Grozījumi likumdošanā ir vērsti uz to, lai atvieglotu dzīvi gan iedzīvotājiem, gan sociālo dienestu darbiniekiem. Kad jaunā kārtība stāsies spēkā, cilvēkiem vairs nebūs jādodas uz banku filiālēm pēc izrakstiem un jāprintē dokumenti papīra formātā.
Tas ir īpaši svarīgi vecāka gadagājuma cilvēkiem vai personām ar kustību traucējumiem, kuriem pārvietošanās un dokumentu kārtošana klātienē sagādā grūtības.
Automatizēta datu saņemšana palīdzēs izvairīties no nejaušām kļūdām, kas mēdz rasties, kad dati tiek pārrakstīti manuāli. Lēmumus par palīdzības piešķiršanu varēs pieņemt ātrāk, jo visa nepieciešamā informācija iestādes rīcībā nonāks īsākā laikā. Tas nozīmē, ka atbalsts līdz cilvēkam nonāks bez liekas kavēšanās.