No 1. aprīļa Latvijā mainās kārtība, kādā tiek piešķirts un saglabāts bezdarbnieka pabalsts. Turpmāk šo atbalstu varēs saņemt tikai tie cilvēki, kuriem nav citu darba ienākumu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsver, ka izmaiņas galvenokārt skars tos, kuri paralēli pabalstam guvuši peļņu no saimnieciskās darbības. Tomēr ir vairāki izņēmumi, kas ļaus saglabāt pabalstu arī tad, ja bankas kontā ienāk noteikti maksājumi.
Kādus ienākumus drīkstēs saņemt
Daudziem bezdarbniekiem aktuāls ir jautājums – vai jebkura nauda kontā nozīmēs pabalsta zaudēšanu? Atbilde ir nē. VSAA skaidro, ka valsts nepārbaudīs pilnīgi visus darījumus jūsu bankas kontā. Jaunā kārtība neattiecas uz naudu, par kuru netiek maksātas sociālās iemaksas.
Tas nozīmē, ka jūs joprojām drīkstat saņemt alimentus bērnu uzturam vai dividendes no akcijām. Tāpat pabalstu neatņems, ja saņemsiet īres maksu no dzīvokļa īrnieka, pie nosacījuma, ka par šo īri maksājat tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli un neesat reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Galvenais kritērijs ir sociālās apdrošināšanas iemaksas – ja tās par konkrēto ienākumu netiek veiktas, pabalsts ir drošībā.
Stingrāki noteikumi skars cilvēkus, kuri paralēli bezdarbnieka statusam darbojas kā pašnodarbinātie vai autoratlīdzību saņēmēji. Ja līdz šim bija atļauts nopelnīt nelielas summas (kas nesasniedz minimālo algu) un joprojām saņemt pabalstu, tad no aprīļa šāda iespēja pazūd.
Bezdarbnieka statuss turpmāk būs paredzēts tikai tiem, kuri tiešām nestrādā un negūst nekādus darba ienākumus. Labklājības ministrija uzskata, ka ir svarīgi atgriezties pie sistēmas pamatbūtības – palīdzēt tiem, kuri aktīvi meklē jaunu darba vietu, nevis piestrādā citur. Tiek lēsts, ka šīs izmaiņas varētu ietekmēt aptuveni divus procentus no visiem bezdarbniekiem. Nodarbinātības valsts aģentūra gan sola katru gadījumu vērtēt atsevišķi, nevis automātiski atņemt statusu visiem pēc kārtas.
Kāpēc šādas izmaiņas ir vajadzīgas
Ministrija skaidro, ka mērķis nav tikai budžeta taupīšana, bet gan sistēmas sakārtošana. Pagājušajā gadā bezdarbnieku pabalstos kopumā tika izmaksāti gandrīz 190 miljoni eiro, un pabalstus saņēma vairāk nekā 86 tūkstoši cilvēku. Sakārtojot nosacījumus, ministrija cer, ka izdosies noņemt spriedzi no budžeta un turpmāk vairs nevajadzēs samazināt pabalstu apmērus vai izmaksas termiņus.
Pašlaik bezdarbnieka pabalstu izmaksā astoņus mēnešus. Šis laiks ir domāts tam, lai cilvēks koncentrētos tikai uz darba meklēšanu. Lai gan pastāv risks, ka daļa iedzīvotāju varētu sākt strādāt nelegāli, valsts iestādes cer uz cilvēku godaprātu. Iepriekšējā pieredze rāda, ka ierobežojumi mēdz motivēt cilvēkus ātrāk atgriezties oficiālajā darba tirgū.
Interesanti, ka sievietes bezdarbnieka pabalstu saņem biežāk nekā vīrieši, taču viņu saņemtās summas vidēji ir mazākas. Vīriešiem vidējais pabalsts pērn bija 575 eiro, kamēr sievietēm – 458 eiro. Vislielākie pabalsti parasti ir cilvēkiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem, jo šajā grupā bieži vien ir lielākas iepriekšējās algas un nopietnāks darba stāžs.
Vismazākā pabalstu saņēmēju grupa ir jaunieši līdz 25 gadu vecumam. Viņiem arī vidējās izmaksas ir viszemākās – ap 300 līdz 400 eiro mēnesī. Savukārt pērnā gada rekordi ir visai iespaidīgi: mazākais izmaksātais pabalsts par pilnu mēnesi bija vien pāris eiro, bet lielākais pārsniedza pat piecus tūkstošus eiro.
Līdz šim pašnodarbinātie varēja justies salīdzinoši brīvi – ja ienākumi bija mazi un tika veiktas tikai minimālās iemaksas pensijai, pabalstu turpināja maksāt. No 1. aprīļa šī kārtība vairs nedarbosies nevienā nodokļu režīmā. Tas attiecas arī uz tiem, kuri raksta rakstus, rada mūziku vai sniedz konsultācijas kā autoratlīdzību saņēmēji.
Tomēr likums joprojām paredz iespēju strādāt īslaicīgus darbus. Ja bezdarbnieks atrod iespēju pastrādāt uz īsu brīdi, par to ir jāziņo aģentūrai, un pēc darba beigām pabalsta izmaksu varēs atjaunot. Galvenais ir atcerēties, ka vienlaicīgi saņemt gan pabalstu, gan oficiālu darba algu vai saimnieciskās darbības peļņu vairs nebūs iespējams.