Putns pamanīts 5. martā Skrundas pusē, uzstādot jaunu agrāko novērojuma rekordu. Līdz šim par agru ciemiņu tika uzskatīts stārķis, kurš 20. gadsimta beigās tika fiksēts 9. martā.
Melnie stārķi parasti ir vieni no pēdējiem, kas atgriežas no siltajām zemēm, taču šogad siltais gaiss un labvēlīgie vēji pasteidzinājuši to ceļu. Skrundas novadā pamanītais putns ir pirmais savas sugas pārstāvis, kas šajā pavasarī oficiāli reģistrēts Latvijā. Tas liecina par izmaiņām putnu migrācijas paradumos, jo ierasti melnie stārķi mūsu mežos parādās tikai marta otrajā pusē vai pat aprīļa sākumā.
Tālais ceļš no Āfrikas
Lielāko daļu ziemas melnie stārķi pavada tālu prom no Latvijas. Saskaņā ar vietnes "putni.lv" datiem, šie putni ziemo Āfrikas ziemeļaustrumu un austrumu reģionos. Lai nonāktu līdz Latvijai, tiem jāmēro tūkstošiem kilometru garš un bīstams ceļš pāri Sahāras tuksnesim un Vidusjūrai. Tas, ka pirmais putns šeit nonācis jau marta pašā sākumā, ir patiešām neparasts notikums dabas pētniekiem.
Lai gan kādreiz melnie stārķi Latvijā bija bieži sastopami, šobrīd situācija ir mainījusies. Šī suga ir kļuvusi par retumu un ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēta. Dati rāda, ka laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam Latvijas mežos ligzdoja vien aptuveni 94 līdz 140 pāri. Melnajiem stārķiem ir nepieciešami veci, klusi meži un tīras upītes, taču šādu vietu kļūst arvien mazāk, kas tieši ietekmē to populāciju.
Līdz ar siltāka laika iestāšanos Latvijā pamazām ieplūst arī citi gājputni. Debesīs un laukos jau manītas dzērves, zosis un ķīvītes, kas ar saviem kliedzieniem piesaka pavasari. Arī apdzīvotās vietās atgriežas mājas strazdi, cīruļi un baltās cielavas. Daba pamazām mostas, un tuvākajās nedēļās putnu balsu mūsu dārzos un mežos kļūs arvien vairāk.