Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pēdējā laikā ir piedzīvojušas patīkamas izmaiņas, un pagājušā nedēļa nebija izņēmums. Latvijā vidējā elektrības cena samazinājās par aptuveni piekto daļu, noslīdot līdz 100,11 eiro par megavatstundu.
Šis kritums nav bijis vienas dienas gadījums, jo visā reģionā vērojama līdzīga tendence jau trešo nedēļu pēc kārtas. Tas nozīmē, ka enerģijas vairumtirgus paliek mierīgāks un cenas iedzīvotājiem kļūst prognozējamākas.
Siltais laiks samazina pieprasījumu
Galvenais iemesls, kāpēc elektrība kļuva lētāka, ir meklējams laika ziņās. Gaisa temperatūra strauji pakāpās virs ierastajām normām, kas uzreiz atsaucās uz enerģijas patēriņu. Tā kā ārā kļuva siltāks, vajadzība pēc papildu apkures un lielas jaudas izmantošanas mazinājās.
Zemāks pieprasījums pēc elektrības automātiski nozīmē arī zemākas cenas biržā. Turklāt šī tendence bija vērojama ne tikai pie mums, bet visā Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Kopumā Baltijas valstīs kopējais elektrības patēriņš saruka par desmit procentiem, un Latvijā tie bija 158 gigavatstundas.
Saules enerģija sniedz savu artavu
Kamēr Ziemeļvalstīs vēja un saules parku izstrāde nedaudz apsīka, Baltijā situācija bija citāda. Mūsu pusē vēja ģeneratori turpināja darboties tādā pašā jaudā kā iepriekš, bet saules elektrostacijas strādāja pat par trešdaļu aktīvāk. Tas deva papildu pienesumu kopējam enerģijas grozam un palīdzēja spiest cenu uz leju.
Interesanti, ka tajā pašā laikā Ziemeļvalstu atomelektrostacijas nebija pieejamas pilnā apjomā, jo to darbības jauda kritās. Tomēr pat šis faktors nespēja apturēt cenu kritumu, jo siltā laika radītais patēriņa samazinājums izrādījās daudz spēcīgāks ietekmes veids.
Kā veicās mūsu kaimiņiem?
Arī Lietuvā un Igaunijā situācija bija ļoti līdzīga Latvijas rādītājiem. Lietuvā cena saruka par 20%, apstājoties pie 98,23 eiro atzīmes, kas bija viszemākā Baltijā. Igaunijā kritums bija nedaudz mērenāks – par 18%, un tur vidējā cena sasniedza 99,52 eiro par megavatstundu.
Visā "Nord Pool" sistēmā vidējā cena samazinājās līdz 84,21 eiro. Lai gan ražošanas apjomi kopumā bija nedaudz mazāki par patēriņu, tirgus spēja veiksmīgi sabalansēt pieprasījumu, neļaujot cenām kāpt.
Pašmāju ražošanas rādītāji
Latvija aizvadītajā nedēļā spēja nodrošināt 86% no sev nepieciešamās elektroenerģijas ar pašu saražoto jaudu. Tas ir diezgan augsts rādītājs, īpaši salīdzinot ar Igauniju, kur pašu izstrāde sedza mazāk nekā pusi no patēriņa. Lietuvā šis rādītājs bija 77%.
Kopumā visas trīs Baltijas valstis kopā saražoja 70% no tā apjoma, ko pašas iztērēja. Lai gan ražošanas apjomi Latvijā un Igaunijā nedaudz saruka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kopējais tirgus noskaņojums saglabājas optimistisks. Mazāks patēriņš un pavasarīgie laikapstākļi šobrīd ir galvenie sabiedrotie zemākām enerģijas izmaksām.