Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šīs nedēļas sākumā devās klātienē apskatīt, kā virzās Latvijas austrumu robežas sakārtošana.
Vizīte sākās Pededzes robežkontroles punktā, kas šobrīd ir slēgts, un turpinājās Liepnas pusē, kur prezidents novērtēja jau izbūvēto infrastruktūru. Lai gan žogs uz Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju lielākoties ir pabeigts, valsts vadītājs uzskata, ka darbu temps nedrīkst samazināties. Šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai robežu aprīkotu ar modernām tehnoloģijām, kas ļautu sekot līdzi notiekošajam katrā kilometrā.
Robeža, kas nekad nebūs pavisam pabeigta
Kopā ar prezidentu pierobežā bija arī robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts un bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Pēc redzētā Edgars Rinkēvičs secināja, ka robežas stiprināšana ir nepārtraukts process, un tā nekad nebūs tādā stāvoklī, lai varētu teikt, ka viss ir pilnībā gatavs. Viņš norādīja, ka daži lēmumi un darbu uzsākšana ir notikuši ar novēlošanos, kas nav vērtējams pozitīvi. Lai gan lielais žogs ir savā vietā, vēl ir daudz nepabeigtu darbu, piemēram, patrulēšanas ceļu izbūve gar upēm un ezeriem, kas ir būtiski robežsargu operatīvai kustībai.
Tehnoloģijas palīdzēs sargāt katru metru
Šobrīd aktīvākais darba posms ir saistīts ar novērošanas kameru un sensoru uzstādīšanu. Mērķis ir pavisam skaidrs – uz robežas nedrīkst palikt neviena "aklā zona". Robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pastāstīja, ka jau šobrīd aptuveni 70 % no robežas ar Baltkrieviju tiek uzraudzīti ar viedajām iekārtām. Tuvākajā laikā šādam pārklājumam jābūt visā robežas garumā, lai robežsargi un viņu partneri varētu reaģēt uz jebkuru kustību vēl pirms pārkāpējs ir ticis pāri šķēršļiem.
Paralēli novērošanas sistēmām tiek domāts arī par to, kā fiziski apgrūtināt iespējamo kustību pāri robežai. Bruņotie spēki jau sāk īstenot tā saucamos pretmobilitātes pasākumus. Tas nozīmē, ka pierobežas joslā tiek gatavoti dažādi šķēršļi, un šim mērķim nesen apstiprināti vēl gandrīz trīs simti hektāru zemes. Jau martā iedzīvotāji varētu redzēt pirmo fizisko barjeru un šķēršļu izvietošanu stratēģiski svarīgajās vietās.
Skatiens vērsts debesīs un radarsistēmās
Prezidents īpaši uzsvēra, ka ar žogu un kamerām uz zemes vien nepietiek. Nākamais lielais solis ir gaisa telpas aizsardzība. Ukrainas un citu valstu pēdējā laika pieredze rāda, ka apdraudējums bieži nāk tieši no gaisa. Tāpēc šobrīd tiek strādāts pie jaunu radarsistēmu attīstīšanas un pretgaisa aizsardzības stiprināšanas. Edgars Rinkēvičs uzskata, ka šajā jautājumā robežsardzei un armijai ir jāsadarbojas vēl ciešāk, jo mūsdienu karadarbība un hibrīdie draudi vairs neaprobežojas tikai ar robežas šķērsošanu kājām.
"Mums jākustas daudz ātrāk," atzina prezidents. Viņš norādīja, ka neviena sistēma pasaulē nevar garantēt simtprocentīgu drošību, taču Latvijas uzdevums ir izdarīt visu iespējamo, lai šis drošības līmenis būtu maksimāli augsts. Tas prasa ne tikai darbu uz lauka, bet arī politisku izšķiršanos par finansējumu.
Plānos lielāki ieguldījumi valsts drošībā
Lai visas iecerētās radarsistēmas, ceļus un aizsardzības līnijas varētu izbūvēt un uzturēt, būs nepieciešams lielāks finansējums. Edgars Rinkēvičs pauda viedokli, ka likumā būtu jānostiprina prasība aizsardzībai tērēt vismaz 5 % no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd spēkā esošā norma paredz 3 %, taču prezidents uzskata, ka pašreizējā situācijā ar to vairs nepietiek, lai mēs varētu justies droši un attīstītu modernu aizsardzības sistēmu.
Prezidents neplāno aprobežoties tikai ar šo vienu vizīti. Viņš jau ir ieplānojis nākamo braucienu uz austrumu robežu vasarā. Tad viņš vēlas redzēt, cik tālu būs tikuši darbi ar sensoru uzstādīšanu un pretmobilitātes šķēršļu izveidi, lai pārliecinātos, ka solītais temps tiek ievērots.