Plānojot dārza labiekārtošanu, koku izvēle ir viens no svarīgākajiem lēmumiem, jo tie paliek pagalmā gadu desmitiem. Šis raksts apskata konkrētas koku sugas, kas sākotnēji var šķist pievilcīgas, taču laika gaitā rada būtiskas apkopes grūtības vai pat bojājumus īpašumam.
Tekstā ir apkopota informācija par deviņiem kokiem, kuru stādīšana bieži beidzas ar nožēlu, un piedāvātas loģiskas, dārzam draudzīgākas alternatīvas. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tādiem faktoriem kā sakņu sistēmas agresivitāte, zaru trauslums un uzņēmība pret kaitēkļiem.
Izvēloties apstādījumus, ir būtiski izvērtēt, kā koks uzvedīsies pēc desmit vai divdesmit gadiem. Dažas šķirnes izaug pārāk lielas pilsētas mazdārziņiem, savukārt citas nepārtraukti piesārņo apkārtni ar kritušiem zariem un sēklām. Pārdomāta plānošana palīdz izvairīties no dārgiem koku zāģēšanas darbiem nākotnē.
Dekoratīvie koki ar slēptiem trūkumiem
Kalērijas bumbiere un korintes
Kalērijas bumbiere pavasaros piesaista uzmanību ar bagātīgiem baltiem ziediem, taču dārzkopji bieži saskaras ar tās negatīvajām īpašībām. Šī koka ziediem piemīt specifiska, daudziem nepatīkama smarža, turklāt koksne ir ļoti trausla. Spēcīgāka vēja laikā zari mēdz lūzt, radot bīstamību un nekārtību. Kā daudz stabilāku alternatīvu var izvēlēties korintes. Tās ir neliela izmēra, zied tikpat skaisti, bet vasarā priecē ar ēdamām ogām un rudenī ar košu lapojumu.
Populārākie raksti šobrīd
Norvēģijas egle un Engelmaņa egle
Norvēģijas egle ir populāra savas ātraudzības un blīvā vainaga dēļ, taču tieši straujā augšana bieži kļūst par problēmu. Tā var ātri pāraugt dārza izmērus un sākt dominēt pār pārējiem augiem, turklāt dažos reģionos tā sāk izplesties nekontrolēti. Ja ir vēlme pēc līdzīga izskata mūžzaļa koka, Engelmaņa egle būs piemērotāka izvēle. Tā aug nedaudz lēnāk un saglabā glītu, prognozējamu formu ilgāku laiku.
Norvēģijas kļava un sarkanā kļava
Norvēģijas kļava ir pazīstama ar savām krāšņajām lapām, taču tā ir viena no "nekārtīgākajām" sugām. Koks katru gadu izplata milzīgu daudzumu sēklu, kas dīgst visur – dobēs, zālienā un pat notekcaurulēs. Lai dārzā nebūtu nepārtraukti jācīnās ar jauniem stādiem, labāk izvēlēties sarkano kļavu. Tā ir izturīga, labi pielāgojas dažādām augsnēm un rudenī nodrošina izcili spilgtu krāsu gammu bez tik agresīvas sēklu izplatības.
Riski komunikācijām un dārza struktūrai
Oši un Kentuki kafijas koks
Oši ilgu laiku tika uzskatīti par lieliskiem parka kokiem, taču pēdējos gados tos masveidā iznīcina kaitēkļi. Stādīt ošu šobrīd ir riskanti, jo pastāv liela iespēja, ka koks pēc dažiem gadiem aizies bojā un to nāksies nocirst. Tā vietā var stādīt Kentuki kafijas koku. Tam ir neparastas, lielas lapas, kas rudenī kļūst dzeltenas, un tas nav tik uzņēmīgs pret specifiskajām slimībām, kas skar ošus.
Sēru vītols un purva baltais ozols
Vītols pie ūdenstilpnēm izskatās romantiski, taču tā saknes ir ārkārtīgi agresīvas. Tās tiecas uz mitrumu un spēj iekļūt kanalizācijas caurulēs vai sabojāt ūdensvadu, kas atrodas pat salīdzinoši tālu no koka. Turklāt vītoli ir īsmūžīgi un bieži met lielus zarus. Ja dārzā ir mitra vieta, purva baltais ozols būs daudz drošāka izvēle. Tas ir izturīgs, dzīvo simtiem gadu un neapdraud pazemes komunikācijas tik tiešā veidā.
Papīra bērzs un upes bērzs
Papīra bērzs ir estētiski pievilcīgs ar savu balto mizu, taču tas ir ļoti prasīgs pret klimatu. Karstās vasarās tas bieži nīkuļo un kļūst par mērķi kaitēkļiem, kas izgrauž koksni. Tāpat bērzi nemitīgi nomet sīkus zariņus un lapas. Upes bērzs ir izturīgāka alternatīva, kas labāk pārcieš temperatūras svārstības un ir mazāk pievilcīgs bīstamiem kukaiņiem.
Koki, kas var sabojāt pamatus
Zīdkoks un baltā liepa
Sterilie zīdkoki tika radīti, lai izvairītos no ogu radītās nekārtības, taču to sakņu sistēma joprojām ir problēma. Tās spēj pacelt ietvju segumu un pat radīt plaisas mājas pamatos, ja koks iestādīts pārāk tuvu. Baltā liepa ir daudz pateicīgāks koks – tā aug lēni, veido skaistu ēnu un pavasaros smaržo, piesaistot dārzam apputeksnētājus.
Lombardijas papele un parastais skābardis
Lombardijas papeles bieži izmanto kā dzīvžogus to slaidās formas dēļ, taču šie koki ir ļoti slimīgi un reti nodzīvo ilgāk par 15 gadiem. Kad tie sāk kalst, dārzā paliek lieli, sausi stumbri. Parastais skābardis (šķirne 'Fastigiata') ir lieliska alternatīva. Tam ir tāda pati kolonnveida forma, bet tas ir daudz veselīgāks un ilgmūžīgāks, nodrošinot nepieciešamo privātumu bez liekām raizēm.
Svarīgi ir izvērtēt koka augšanas vietu un tā īpašības pirms iegādes. Pārdomāta koka izvēle nodrošina mierīgu dārza kopšanu gadiem ilgi. Faktu pārbaude par konkrēto sugu palīdz izvairīties no kļūdām. Dabiska un pārdomāta vide dārzā sākas ar pareizajiem stādiem.