Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nācis klajā ar svarīgu ierosinājumu, kas tiešā veidā ietekmēs Latvijas valsts budžetu turpmākajos gados.
Viņš Saeimai nosūtījis likumprojekta grozījumus, kuros aicina oficiāli nostiprināt apņemšanos aizsardzībai tērēt vismaz 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādas izmaiņas plānots ieviest, sākot ar 2027. gadu.
Pašlaik likumā ir noteikts, ka valstij aizsardzībai jāatvēl vismaz 3 % no IKP, taču prezidents uzskata, ka šis mērķis vairs neatbilst reālajai situācijai pasaulē. Faktiski Latvija jau šogad aizsardzības vajadzībām tērē gandrīz 5 %, tāpēc jaunais ierosinājums drīzāk ir mēģinājums šo augsto latiņu nostiprināt ilgtermiņā, lai finansējums pēkšņi nesamazinātos.
Kāpēc nepieciešami tieši 5 procenti?
Prezidents savā vēstulē skaidri norāda uz to, ka drošības situācija kopš 2022. gada februāra ir mainījusies neatgriezeniski. Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka draudi Eiropas un NATO valstīm saglabāsies vēl ilgi pēc tam, kad karš Ukrainā būs beidzies vai tiks iesaldēts. Krievija turpinās atjaunot savu armiju un meklēs veidus, kā apdraudēt kaimiņvalstis.
Lai Latvija būtu gatava jebkuram scenārijam, ir vajadzīgs prognozējams un stabils finansējums. Ar 3 % vairs nepietiek, lai ieviestu mūsdienīgus aizsardzības projektus, kas parasti ilgst vairākus gadus. Ja mērķis būs 5 %, tas dos skaidru garantiju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ka viņi var rēķināties ar naudu jauna ekipējuma iegādei un karavīru sagatavošanai.
NATO sabiedroto kopējais lēmums
Šis ierosinājums neparādījās tukšā vietā. Jau 2025. gada vasarā NATO valstu vadītāji sanāksmē Hāgā vienojās par jaunu mērķi – visām dalībvalstīm pakāpeniski jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 5 % no IKP līdz 2035. gadam. Latvija vēlas būt starp pirmajām valstīm, kas šo prasību izpilda, rādot piemēru citiem sabiedrotajiem.
Arī ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt ir kritizējis Eiropas valstis par to, ka tās neiegulda pietiekami daudz savā drošībā un par daudz paļaujas uz amerikāņu nodokļu maksātāju naudu. Palielinot finansējumu, Latvija pilda savus solījumus pret NATO un nostiprina attiecības ar ASV, kas ir mūsu svarīgākais stratēģiskais partneris.
Kur paliek aizsardzības miljardi?
Daudziem rodas jautājums, kā tieši tiek tērēta šī milzīgā nauda. 2026. gadā Latvija aizsardzībai jau ir atvēlējusi vairāk nekā divus miljardus eiro. Lielākā daļa jeb vairāk nekā puse no šīs summas tiek novirzīta tieši jaunu militāro spēju attīstībai. Tas nozīmē, ka tiek pirkti moderni ieroči, pretgaisa aizsardzības sistēmas un cita tehnika, kas nepieciešama valsts robežu sargāšanai.
Pārējā nauda tiek sadalīta personāla vajadzībām, armijas ikdienas uzturēšanai un infrastruktūras būvēšanai. Infrastruktūra ietver ne tikai poligonus un bāzes, bet arī noliktavas un ceļus, kas nepieciešami, lai sabiedroto spēki vajadzības gadījumā varētu ātri ierasties Latvijā.
Aizsardzība pret citām nozarēm
Lai gan drošība ir prioritāte, sabiedrībā bieži izskan diskusijas par to, ka lielie aizsardzības izdevumi atstāj mazāk naudas citām svarīgām jomām. Piemēram, zinātnieki un pedagogi bieži norāda, ka viņu nozarēs solītie finansējuma pieaugumi pret IKP netiek pildīti tik precīzi kā aizsardzības jomā.
Tomēr valsts vadība uzskata, ka bez drošības garantijām nebūs iespējama arī stabilas ekonomikas un izglītības sistēmas attīstība. Prezidents uzsver, ka konsekvents aizsardzības budžeta pieaugums ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka Latvija paliek brīva un neatkarīga valsts ilgtermiņā. Tagad lēmums par prezidenta ierosinājumu būs jāpieņem Saeimas deputātiem.