Daudzi joprojām mazgā jēlu gaļu: kāpēc no šī ieraduma virtuvē būtu jāatsakās

Daudzi cilvēki joprojām uzskata, ka jēla gaļa pirms gatavošanas ir obligāti jānoskalo zem tekoša ūdens. Šis ieradums bieži tiek pārņemts no vecākiem vai vecvecākiem, uzskatot, ka ūdens palīdz atbrīvoties no neredzamiem netīrumiem vai baktērijām.

Tomēr mūsdienu pārtikas higiēnas pētījumi liecina par pretējo – gaļas mazgāšana mājas apstākļos nevis uzlabo drošību, bet gan palielina risku izplatīt baktērijas pa visu virtuvi. Rakstā aplūkots, kāpēc šis ieradums ir novecojis un kāda ir pareiza rīcība, lai maltīte būtu droša un garšīga.

Vēsturiskie iemesli un mūsdienu realitāte

Agrāk gaļas tirdzniecības apstākļi būtiski atšķīrās no tiem, ko redzam šodien. Gaļu bieži pārdeva atklātos tirgos, kur tā atradās uz koka letēm vai karājās āķos, pakļauta putekļiem un apkārtējās vides ietekmei.

Tādā situācijā gaļas noskalošana bija loģisks solis, lai notīrītu pamanāmus netīrumus vai svešķermeņus, kas varēja pieķerties virsmai transportēšanas laikā.

Mūsdienās pārtikas ražošanas process ir stingri kontrolēts. Gaļa rūpnīcās tiek apstrādāta saskaņā ar higiēnas standartiem, kas ietver gan tīrīšanu, gan dzesēšanu un tūlītēju iepakošanu sterilā vidē.

Tas nozīmē, ka produkts, ko izņemam no veikala iepakojuma, jau ir sagatavots tā, lai pircējam mājās nekas papildus nebūtu jāmazgā. Faktiski rūpnieciskā apstrāde ir daudz efektīvāka nekā vienkārša skalošana mājas izlietnē.

Populārākie raksti šobrīd

Šeit ir daži būtiski fakti, kas palīdz labāk izprast situāciju:

Ražotājs uzņemas atbildību par produkta tīrību līdz iepakošanas brīdim.

Mājas apstākļos nav iespējams sasniegt tādu dezinfekcijas līmeni kā specializētās rūpnīcās.

Bieži vien lieka gaļas aiztikšana ar rokām un ūdeni tikai palielina piesārņojuma risku.

Mūsdienu iepakojumi ir izstrādāti tā, lai saglabātu gaļu svaigu bez papildu iejaukšanās.

Svarīgākais ir nevis mazgāšana, bet pareiza temperatūras ievērošana gatavošanas laikā.

Kas notiek, kad gaļa nonāk zem ūdens strūklas

Lielākais risks, mazgājot gaļu, nav saistīts ar pašu gaļas gabalu, bet gan ar ūdens šļakatām. Kad tekošs ūdens atsitas pret gaļas virsmu, rodas mikroskopiski pilieni, kas izplatās uz visām pusēm.

Šie pilieni satur gan gaļas sulu, gan uz virsmas esošās baktērijas, piemēram, salmonellas vai kampilobaktērijas. Zinātnieki ir izpētījuši, ka šādas šļakatas var nolidot pat metra attālumā no izlietnes, nemanāmi nosēžoties uz apkārtējām virsmām.

Tas rada situāciju, kurā baktērijas nonāk uz tīriem traukiem, griešanas dēļiem, virtuves dvieļiem vai pat blakus esošiem produktiem, ko nav paredzēts termiski apstrādāt, piemēram, maizes vai dārzeņiem.

Rezultātā cilvēks var pagatavot gaļu perfekti, taču justies slikti no salātiem, kas sagriezti uz neapzināti piesārņotas virsmas. Turklāt krāna ūdens temperatūra nekad nav tik augsta, lai iznīcinātu baktērijas – tās iet bojā tikai karstuma ietekmē cepšanas vai vārīšanas procesā.

Profesionāla pieeja un garšas noslēpumi

Pavāri restorānu virtuvēs gaļu nekad nemazgā ne tikai drošības apsvērumu, bet arī fizikas likumu dēļ. Lai gaļa labi apceptos un iegūtu kraukšķīgu, brūnu garoziņu, tās virsmai ir jābūt pēc iespējas sausākai.

Ja gaļa ir mitra, tad, nonākot uz pannas, ūdens sāk iztvaikot, radot tvaika mākoni. Rezultātā gaļa sāk sautēties savā sulā, nevis cepties, un cerētā garša netiek sasniegta.

Tāpēc profesionāļi izmanto metodi, ko var viegli ieviest katrā virtuvē: pirms likšanas uz pannas gaļu rūpīgi nosusina ar vienreizlietojamo papīra dvieli. Tas palīdz ne tikai uzlabot tekstūru, bet arī nodrošina, ka liekais mitrums netraucē gatavošanas procesam.

Praktiski soļi drošai un pareizai rīcībai:

Izņemiet gaļu no iepakojuma un novietojiet to tieši uz dēlīša vai šķīvja.

Ja uz virsmas ir lieks mitrums, nosusiniet to ar papīra dvieli un tūlīt izmetiet dvieli atkritumos.

Lietojiet atsevišķu griešanas dēli tikai jēlai gaļai, lai izvairītos no citu produktu piesārņošanas.

Pēc darba ar gaļu nomazgājiet rokas un virtuves virsmas ar siltu ūdeni un ziepēm.

Nekad nelieciet jau gatavu gaļu atpakaļ tajā pašā traukā, kurā tā atradās jēla.

Retos gadījumos, ja uz gaļas gabala tiešām ir redzami kādi gruži, piemēram, kaulu šķembas vai nejauši netīrumi, labāk ir nevis likt to zem krāna, bet gan ielikt bļodā ar ūdeni. Pēc tam ūdens uzmanīgi jāizlej, bet bļoda kārtīgi jāizmazgā.

Tas palīdz izvairīties no sīku pilienu izplatīšanās pa visu telpu. Galvenais pamatnoteikums paliek nemainīgs: drošību garantē nevis ūdens, bet gan pilnīga gaļas izcepšana līdz nepieciešamajai temperatūrai.