Konkurences uzraugi ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību tam, kā veidojas cenas mūsu iecienītākajos veikalos.
Konkurences padome (KP) nākusi klajā ar paziņojumu, ka divi lielākie Latvijas mazumtirgotāji, iespējams, ir savstarpēji saskaņojuši preču cenas. Tas nozīmē, ka uzņēmumi varētu būt rīkojušies nevis kā konkurenti, bet gan vienojušies par noteiktu cenu līmeni. Šādas aizdomas ir pamudinājušas uzraugošo iestādi rīkoties strauji un apjomīgi.
Pārbaudes birojos un veikalos
Šī gada 26. februāris abiem mazumtirdzniecības milžiem sākās neierasti. Konkurences padomes darbinieki kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem ieradās gan "Maxima Latvija", gan "Rimi Latvia" galvenajos birojos. Šādas procesuālās darbības ir nepieciešamas, lai klātienē iegūtu datus, dokumentus un citus pierādījumus, kas varētu apstiprināt vai apgāzt aizdomas par aizliegtu vienošanos.
"Rimi Latvia" pārstāvji apstiprināja, ka pārbaudes notikušas ne tikai birojā, bet arī divos veikalos Rīgā. Savukārt "Maxima Latvija" vadība norādīja, ka uzraugi strādājuši viņu centrālajā mītnē. Abi uzņēmumi uzsver, ka ir bijuši atvērti un pilnībā sadarbojušies ar iestādēm, sniedzot visu prasīto informāciju. Uzņēmumu darbinieki skaidroja cenu veidošanas principus un to, kā tiek plānota ikdienas tirdzniecība.
Aizdomas par cenu saskaņošanu
Lietas pamatā ir aizdomas par tā dēvēto horizontālo aizliegto vienošanos. Vienkāršāk sakot – tie ir karteli atgādinoši saskaņoti soļi. Konkurences padomei ir radušās pamatotas bažas, ka mazumtirgotāji savā starpā ir sazinājušies un vienojušies par to, cik jāmaksā par noteiktām pārtikas precēm. Ja šāda vienošanās tiešām ir notikusi, tas negatīvi ietekmē ikvienu pircēju, jo konkurence vairs nestrādā patērētāja labā.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite skaidro, ka šīs darbības ir tikai izmeklēšanas sākumposms. Šobrīd iestāde apkopo visus iegūtos materiālus. Viņa īpaši uzsvēra, ka vizīte uzņēmumā vēl automātiski nenozīmē vainas pierādīšanu. Galīgais lēmums tiks pieņemts tikai tad, kad visi fakti būs rūpīgi izsvērti un salīdzināti ar uzņēmumu sniegtajiem skaidrojumiem.
Ko saka paši uzņēmumi?
Gan "Maxima", gan "Rimi" kategoriski noliedz jebkādu cenu saskaņošanu. "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norādīja, ka uzņēmuma galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi nodrošināt saviem klientiem pēc iespējas zemākas cenas. Viņa uzsvēra, ka katrs lēmums par to, kādu cenu likt uz cenu zīmes, tiek pieņemts pilnīgi patstāvīgi, nevis skatoties uz kaimiņu veikalos notiekošo.
Līdzīgās domās ir arī "Rimi Latvia" pārstāve Inga Bite. Viņa skaidroja, ka "Rimi" darbība pilnībā atbilst visiem likumiem un regulām. Procesuālo darbību laikā uzņēmums palīdzējis uzraugiem saprast cenu veidošanās specifiku, kas mazumtirdzniecības nozarē ir diezgan sarežģīta. Uzņēmumi uzskata, ka izmeklēšana palīdzēs ieviest skaidrību un apliecinās viņu darbības caurspīdīgumu.
Izmeklēšana var ilgt līdz diviem gadiem
Lai gan aktīvās darbības birojos notika februāra beigās, pati lieta tika ierosināta jau šī gada sākumā. Konkurences padome norāda, ka šādas lietas nav ātri atrisināmas. Likums paredz, ka maksimālais izmeklēšanas laiks var būt līdz pat diviem gadiem. Tas ir ilgs periods, kura laikā ekspertiem būs jāizanalizē milzīgs datu apjoms, e-pasti un finanšu pārskati.
Šī ir viena no nopietnākajām lietām pēdējo gadu laikā pārtikas nozarē. Ja Konkurences padome beigās tiešām konstatēs pārkāpumu, sekas var būt ļoti smagas. Par šāda mēroga aizliegtām vienošanām uzņēmumiem var piemērot naudas sodu, kas sasniedz pat 10 % no to gada neto apgrozījuma pasaulē. Ņemot vērā abu uzņēmumu miljardu apgrozījumu, tie varētu būt miljoniem eiro lieli sodi.
Sabiedrības spiediens un cenu kāpums
Diskusijas par to, kāpēc lielajos veikalos cenas bieži vien ir tik līdzīgas, sabiedrībā nerimst jau sen. Īpaši aktuāli tas kļuva pēdējos gados, kad visā pasaulē un arī Latvijā bija vērojams straujš pārtikas cenu kāpums. Cilvēki pamanīja, ka akcijas preces vai pamata produkti abos tīklos bieži vien maksā identiski, kas radīja dažādas spekulācijas un neuzticību.
Valsts mēģināja rīkoties arī iepriekš. Pagājušā gada pavasarī Ekonomikas ministrija pat parakstīja speciālu memorandu ar tirgotājiem, cerot panākt cenu samazināšanos. Tika ieviesti zemo cenu grozi, tomēr vēlāk gan lauksaimnieki, gan ministri atzina, ka gaidīto rezultātu tas nedeva. Daudzos gadījumos šie "lētie" produkti nebija pieejami visos veikalos vai arī to klāsts bija pārāk mazs.
Iespaidīgie finanšu rādītāji
Kamēr notiek izmeklēšana, abu uzņēmumu finanšu dati liecina par stabilu izaugsmi. "Rimi Latvia" 2024. gadā sasniedza vairāk nekā 1,12 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums par gandrīz 5 %. Interesanti, ka uzņēmuma peļņa gada laikā augusi pat par 31 %, sasniedzot 38 miljonus eiro.
"Maxima Latvija" rādītāji ir līdzīgi – apgrozījums bija ap 1,1 miljardu eiro. Lai gan apgrozījums nedaudz pieauga, uzņēmuma peļņa piedzīvoja kritumu par aptuveni 10 %, tomēr joprojām saglabājās iespaidīga – virs 50 miljoniem eiro. "Maxima" ir daļa no lielākas biznesa grupas, kas pieder Lietuvas uzņēmējiem. Šie lielie skaitļi vēlreiz apliecina, cik nozīmīga loma šiem diviem spēlētājiem ir visā Latvijas ekonomikā un cik svarīgi ir, lai to starpā valdītu godīga konkurence.