Latvijā cīņa ar ēnu ekonomiku uzņem apgriezienus, un pagājušajā gadā izdevies paveikt lielu daļu no plānotajiem darbiem.
Finanšu ministrija ziņo, ka vairāk nekā puse no visiem paredzētajiem pasākumiem jau ir ieviesti dzīvē. Tas nozīmē, ka valsts iestādes strādā pie tā, lai uzņēmējdarbības vide kļūtu caurspīdīgāka un godīgāka pret visiem. Šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta datu apmaiņai, e-rēķiniem un stingrākai kontrolei jomās, kurās vēsturiski bijis lielāks nelegālo ienākumu risks.
Lielāka atklātība par nodokļu maksājumiem
Viens no pamanāmākajiem jaunumiem skar informāciju par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Kopš 2025. gada vasaras Valsts ieņēmumu dienests (VID) regulāri publicē datus par to, cik lielas summas katrs komersants iemaksā valsts budžetā. Šie dati tiek atjaunoti reizi ceturksnī. Papildus nodokļu summām tagad ir redzams arī vidējais darbinieku skaits uzņēmumā. Šāda atklātība palīdz iedzīvotājiem un sadarbības partneriem labāk saprast, kuri uzņēmumi godprātīgi pilda savas saistības pret valsti.
Izmaiņas automašīnu tirdzniecībā
Lai mazinātu krāpšanos lietotu auto tirgū, ir ieviesti jauni ierobežojumi Ceļu satiksmes likumā. Tagad transportlīdzekļiem, kas ir sešus līdz desmit gadus veci, tiek piemērots atsavināšanas liegums pie pirmreizējās reģistrācijas. Tas nozīmē, ka automašīnu nevarēs pārdot tālāk, kamēr nebūs sakārtoti visi dokumenti un nomaksāti nepieciešamie nodokļi. Valsts šādā veidā cenšas izskaust shēmas, kas iepriekš ļāva tirgotājiem izvairīties no nodokļu nomaksas, pārdodot lietotus auto "no rokas".
Obligātie e-rēķini un digitālā nākotne
Latvija gatavojas nozīmīgam solim grāmatvedības jomā – e-rēķinu ieviešanai. Sākot ar 2028. gadu, visiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos būs jāizmanto tikai elektroniskie rēķini. Tas vairs nebūs tikai PDF fails e-pastā, bet gan strukturēts datu formāts, ko datori spēj nolasīt automātiski. Finanšu ministrija uzskata, ka tas ne tikai atvieglos uzņēmēju ikdienu un mazinās kļūdu skaitu, bet arī palīdzēs VID efektīvāk analizēt datus. Kad katrs darījums būs redzams digitālā sistēmā, krāpniekiem būs daudz grūtāk veikt nelegālas darbības.
Datu apmaiņa starp valsts iestādēm
Lai valsts iestādes strādātu saskaņoti, tiek attīstīta īpaša datu platforma DAGR. Tā darbojas kā centralizēts mezgls, kurā dažādas iestādes dalās ar savā rīcībā esošo informāciju. Piemēram, tagad tur pieejami dati no Uzņēmumu reģistra un izglītības sistēmām. Uzņēmumiem vai iestādēm, kurām nepieciešama šī informācija, vairs nav jāslēdz atsevišķi līgumi ar katru iestādi. Pietiek ar vienu pieslēgumu šai platformai, lai piekļūtu simtiem dažādu datu kopu. Tas padara visu pārvaldes procesu ātrāku un lēmumus – pamatotākus.
Pārbaudes būvlaukumos un veselības nozarē
Būvniecība joprojām ir viena no uzraudzības prioritātēm. Pagājušajā gadā VID veica pārbaudes vairāk nekā 60 būvlaukumos, lai pārliecinātos par darba laika uzskaites sistēmu precizitāti. Rezultāti rāda, ka pārkāpumi tika atklāti gandrīz katrā pārbaudītajā objektā. Rezultātā valsts budžetā papildus tika aprēķināti gandrīz 200 tūkstoši eiro. Savukārt veselības un skaistumkopšanas jomā uzsvars tiek likts uz izglītošanu. Ir izveidots īpašs ceļvedis speciālistiem, kuri sāk savu biznesu, lai viņi zinātu, kā pareizi reģistrēt saimniecisko darbību un strādāt legāli.
Sadarbība starp ministrijām
Cīņa ar pelēko zonu nav tikai viena dienesta uzdevums. Tajā ir iesaistītas gandrīz visas lielās ministrijas – no Tieslietu un Veselības ministrijas līdz Labklājības un Ekonomikas resoriem. Tikai strādājot kopā un saskaņojot rīcību, ir iespējams panākt, lai ēnu ekonomika Latvijā saruktu ilgtermiņā. Ministrijas uzsver, ka šis ir mērķtiecīgs process, kas turpināsies arī nākamajos gados, pakāpeniski sakārtojot likumdošanu un uzlabojot kontroles mehānismus visās nozarēs.