Latvijas pašvaldību īpašumā šobrīd ir aptuveni 66 tūkstoši dzīvokļu, taču milzīga daļa no tiem stāv tukši un neizmantoti.
Statistika rāda, ka vairāk nekā 20 tūkstošos šo mājokļu neviens nedzīvo. Galvenais iemesls šādai situācijai ir ēku un pašu dzīvokļu bēdīgais tehniskais stāvoklis, kura uzlabošanai pašvaldībām bieži vien pietrūkst līdzekļu.
Sasaluši stāvvadi un tukšas mājas Strūžānos
Viena no vietām, kur šī problēma ir īpaši pamanāma, ir Rēzeknes novada Strūžānu ciems. Šeit daudzdzīvokļu māju netrūkst, tomēr tās izskatās pamestas – vairāk nekā 60 pašvaldības dzīvokļi gadiem ilgi stāv tukši. Bez pastāvīgiem iedzīvotājiem mājas netiek pienācīgi apsaimniekotas, un to stāvoklis ar katru gadu kļūst tikai sliktāks.
Strūžāni šobrīd ir kļuvuši par sava veida antirekordistu visā novadā. Problēmas sagādā ne tikai pašvaldības īpašumi, bet arī privatizētie dzīvokļi, kuru saimnieki tajos uzturas reti vai nemaz. Pašvaldības izpilddirektore Ērika Teirumnieka neslēpj, ka ziemas mēnešos tas rada nopietnas avārijas situācijas. Ja dzīvoklis netiek apdzīvots un sildīts, tur var aizsalt stāvvadi, radot problēmas visiem pārējiem mājas kaimiņiem.
Kāpēc cilvēki neizvēlas šos dzīvokļus?
Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka vaina meklējama ne tikai dzīvokļu kvalitātē, bet arī apkārtējā vidē. Strūžānos trūkst darbavietu, un sabiedriskais transports nekursē tik bieži, lai būtu ērti izbraukāt uz darbu citur. Ciema iedzīvotāja Anna stāsta, ka rinda uz pašvaldības dzīvokļiem it kā eksistē, bet cilvēki tur nemaz nesteidzas ievākties. Daudzi no brīvajiem mājokļiem ir tik sliktā stāvoklī, ka jaunajam īrniekam remonts būtu jātaisa par savu naudu, kas bieži vien nav izdevīgi.
Rēzeknes novada nekustamo īpašumu pārvaldnieks Oskars Babris apstiprina, ka situācija ir divējāda. No vienas puses, rindā gaidītāji bieži vien atsakās no piedāvātajiem variantiem, ja tie atrodas viņiem neizdevīgās vietās. No otras puses, lielākajā daļā brīvo telpu ir nepieciešami pamatīgi ieguldījumi, lai tur vispār varētu uzsākt dzīvi.
Jauni risinājumi un Eiropas nauda
Lai beidzot sakārtotu saimniecību, Rēzeknes novadā ir izveidots īpašs amats – nekustamo īpašumu un energopārvaldnieks. Šī cilvēka uzdevums ir apzināt katras mājas tehnisko stāvokli, problēmas ar apkuri un apsaimniekošanu. Bieži vien lielākais šķērslis ir tas, ka iedzīvotāji nespēj savā starpā vienoties un pieņemt kopīgus lēmumus par mājas remontdarbiem.
Pašvaldība šobrīd aktīvi piesaista Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai situāciju labotu. Pagājušajā gadā novadā jau izdevās atjaunot 12 dzīvokļus, un šogad darbi turpināsies. Plānots, ka vienā no Strūžānu mājām taps vēl 12 jauni sociālie dzīvokļi, kas būs pilnībā sagatavoti iedzīvotāju uzņemšanai.
Valsts līmeņa problēma
Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzīst, ka šāda situācija ir raksturīga daudzām Latvijas vietām. Šobrīd nav stingru prasību par to, kā tieši pašvaldībām būtu jāuztur neapdzīvotie mājokļi. Valsts saprot, ka vecu un tukšu ēku atjaunošana prasa milzīgas summas, kuru vietējām varām vienkārši nav.
Tomēr cerība uz pārmaiņām ir. Šobrīd darbojas īpaša atbalsta programma tieši sociālo mājokļu atjaunošanai. Ar šīs programmas palīdzību visā Latvijā šogad plānots savest kārtībā un atdot lietošanā ap 900 neapdzīvotu dzīvokļu. Tas ir solis uz priekšu, lai šie mājokļi vairs nebūtu tukšs slogs pašvaldībām, bet kļūtu par reālām mājām cilvēkiem, kam tas nepieciešams.