Latvijas pilsētās sniega tīrīšana un izvešana notiek ļoti atšķirīgi, un katrai pašvaldībai ir sava pieeja, kā tikt galā ar ziemas izaicinājumiem.
Kamēr vienā pilsētā sniegu aktīvi ved ārā, lai atbrīvotu krustojumus un gājēju ietves, citur to dara tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Galvenais iemesls šādām atšķirībām ir lielās izmaksas un laiks, ko prasa sniega iekraušana un transportēšana. Šī ziema ir izteiksmīga nevis ar kupenu augstumu, bet gan ar biežu apledojumu un spēcīgu puteni, kas liek tehnikai atgriezties vienās un tajās pašās vietās vairākas reizes dienā.
Cēsis izvēlas tīrākas ietves un pārredzamus krustojumus
Cēsīs sniega izvešana ir kļuvusi par ierastu ziemas darbu daļu. Vidēji vienā sezonā no pilsētas ielām tiek izvesti aptuveni 1500 kubikmetri sniega. Šis process pašvaldībai izmaksā vairāk nekā 30 000 eiro. Galvenā prioritāte ir drošība – ja sniega vaļņi kļūst pārāk augsti, tie sāk aizsegt skatu autovadītājiem krustojumos. Tāpat bieži vien sniega kaudzes aizņem gājēju ietves, spiežot cilvēkus iet pa bīstamo brauktuvi vai meklēt citus apkārtceļus.
Pašvaldības pārstāvji skaidro, ka darbu plānošanā vadās pēc ielu klasēm un noteiktiem normatīviem. Savāktais sniegs netiek izgāzts kur gadās – to ved uz īpaši sagatavotām teritorijām, kur tas pavasarī var droši kust, netraucējot ne satiksmei, ne iedzīvotājiem, ne nodarot kaitējumu dabai.
Valmierā sniegu ārā neved taupības dēļ
Valmierā situācija ir citādāka – šeit sniegs no pilsētas nav vests ārā jau vairākus gadus. Vietējie apsaimniekotāji atzīst, ka tā ir ļoti dārga pozīcija, no kuras viņi mēģina izvairīties pēc iespējas ilgāk. Sniega izvešana tiek plānota tikai tad, ja rodas situācija, ka fiziski vairs nav nevienas brīvas vietas, kur to nostumt vai apbērt.
Tajā pašā laikā ietaupījums uz izvešanu nenozīmē, ka ziema kopumā kļuvusi lētāka. Valmierā šogad par vairāk nekā 30 procentiem pieaudzis pretslīdes materiālu, piemēram, smilts un sāls maisījuma, patēriņš. Tas saistīts ar mainīgajiem laikapstākļiem, kad ceļi pastāvīgi apledo. Precīzus rēķinus par kaisīšanu un tīrīšanu pilsēta varēs apkopot tikai pavasarī, kad sezona būs pilnībā noslēgusies.
Putenis un darbs brīvdienās sadārdzina uzturēšanu
Lielākais šīs ziemas izaicinājums ir putenis, kas īpaši jūtams lauku reģionos un uz pilsētu pievedceļiem. Cēsu novadā ir posmi, kur uzturētājiem nākas atgriezties vairākas reizes diennaktī, jo vējš ceļu aizpūš ciet tūlīt pēc tehnikas aizbraukšanas. Tas neļauj strādāt pēc mierīga plāna un liek operatīvi reaģēt, lai cilvēki vispār varētu izbraukt no savām mājām un nokļūt darbā. Atkarībā no snigšanas intensitātes, uzturēšanas izmaksas Cēsīs un Vaives pagastā mēnesī svārstās no 30 līdz pat 75 tūkstošiem eiro.
Valmierā ir novērota vēl kāda interesanta tendence – visvairāk snidzis tieši brīvdienās. Tas būtiski ietekmē budžetu, jo par darbu naktīs un brīvajās dienās darbiniekiem ir jāmaksā lielākas algas. Kopumā Valmieras uzturētājiem jārūpējas par aptuveni 120 kilometriem ielu un 115 kilometriem ietvju. Cēsīs šis apjoms ir līdzīgs – 114 kilometri ielu un 80 kilometri gājēju celiņu, kas katru dienu prasa rūpīgu plānošanu un tehnikas klātbūtni.