Igaunijas un Latvijas kaimiņattiecībās šobrīd viens no karstākajiem tematiem ir vērienīgais dzelzceļa projekts "Rail Baltica".
Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss nupat vēlreiz apstiprināja, ka kaimiņvalstu starpā joprojām ir spēkā vienošanās pabeigt jauno Eiropas standarta sliežu līniju līdz 2030. gadam.
Lai gan par projekta gaitu dzirdamas dažādas ziņas un bažas, oficiālais plāns paliek nemainīgs. Igaunijas politiķi un speciālisti šajās dienās tikās ar Latvijas pārstāvjiem, lai klātienē saprastu, kāda ir reālā situācija otrpus robežai.
Igaunijas parlamenta īpašā komisija, kas uzrauga valsts budžeta tēriņus, tikšanās laikā neslēpa savu satraukumu. Galvenais jautājums, kas nodarbina igauņu prātus, ir Latvijas puses spēja iekļauties termiņos. Urmass Reinsalu, kurš vada šo komisiju, norādīja uz vājām vietām projekta vadībā. Pēc viņa domām, šobrīd pietrūkst stingras un efektīvas kontroles, ko varētu nodrošināt tikai cieša un skaidra valstu savstarpējā vienošanās.
Reinsalu uzskata, ka Igaunijas nodokļu maksātājiem ir nepieciešama garantija. Viņš vēlas redzēt, ka Latvijas ieguldījumi dzelzceļa būvniecībā notiek saskaņoti ar Igaunijas tempu. Politiķis uzsvēra, ka būtu lietderīgi noslēgt pat atsevišķu divpusēju līgumu ar Latviju, lai būtu pilnīga pārliecība – dzelzceļa sliedes neapstāsies pie robežas, bet tiks būvētas tālāk ar tādu pašu intensitāti.
Vai vajadzīgas jaunas vienošanās?
Ministrs Kuldars Leiss gan raugās uz situāciju nedaudz citādi. Viņš atzīst, ka lielākais risks visam projektam būtu brīdis, ja kāda no iesaistīto valstu valdībām pēkšņi nolemtu darbus pārtraukt vai atteikties no tālākas būvniecības. Tomēr šobrīd tāda signāla nav. Gan Latvija, gan Lietuva ir devušas solījumus, ka darbi turpināsies pēc plāna un visas puses ir gatavas pat kopīgam jaunu vilcienu iepirkumam.
Leiss norāda, ka jau šobrīd pastāv visu trīs Baltijas valstu premjerministru parakstīta vienošanās. Tajā ir skaidri nodefinēts mērķis – 2030. gads. Šis dokumentos nostiprinātais solījums ir dots arī Eiropas Komisijai. Tieši tāpēc ministrs uzskata, ka nekādi papildu līgumi starp atsevišķām valstīm šobrīd nav vajadzīgi, jo galvenais dokuments jau ir spēkā.
Tehniskie sarežģījumi un dārgākas izmaksas
Kamēr politiķi runā par līgumiem, inženieri vērtē tehnisko pusi. Uzņēmuma "Rail Baltic Estonia" tehniskais direktors Lauri Ulms atzīst, ka riski pastāv. Viņš uzsver, ka laika kļūst arvien mazāk un šobrīd ir pēdējais brīdis pieņemt būtiskus lēmumus, lai paspētu visu pabeigt līdz noteiktajam gadam.
Interesants ir novērojums par izmaksu atšķirībām. Līdz šim dati rāda, ka iepirkumi Latvijā ir bijuši par aptuveni trešdaļu dārgāki nekā kaimiņos Igaunijā. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Latvijai, sākot iepirkuma procesus, esot bijis mazāk pieredzes un specifisku zināšanu nekā Igaunijas speciālistiem. Tas licis būvniekiem un piegādātājiem cenā iekļaut lielākas riska piemaksas.
Otrkārt, liela loma ir pašai zemei un videi. Latvijas ģeotehniskie apstākļi, kur plānota dzelzceļa trase, vietām ir sarežģītāki un grūtāk apbūvējami nekā Igaunijas pusē. Tas viss kopā rada situāciju, kurā darbi pie mums prasa lielākus finansiālos resursus.
Naudas meklējumi un Eiropas atbalsts
Skaidrs, ka projekta pabeigšanai būs vajadzīgi papildu līdzekļi. Tos plānots meklēt nākamajā Eiropas Savienības budžeta periodā. Lai gan jaunajā Eiropas budžetā liels uzsvars tiks likts uz aizsardzību, ministrs Leiss uzskata, ka "Rail Baltica" projektam tas pat varētu nākt par labu. Militārā mobilitāte šobrīd ir aktuāls jautājums, un jauns, moderns dzelzceļš tam ir tieši piemērots.
Nav iemesla uzskatīt, ka finansējums tiks pārtraukts projektiem, kas jau ir iesākti un saņēmuši Eiropas Komisijas atbalstu. Ministrs arī atklāja, ka parādījusies iespēja saņemt daļu naudas agrāk – jau 2026. vai 2027. gadā. Tie būtu līdzekļi, kas palikuši pāri no citiem pašreizējā posma darbiem. Tādēļ, neraugoties uz visām bažām, Igaunijas puse šobrīd situāciju neuzskata par traģisku.
Projekta vēriens un kopējie skaitļi
"Rail Baltica" ir milzīgs projekts, un arī tā izmaksas ir iespaidīgas. Pirmās kārtas darbi visās Baltijas valstīs kopā varētu izmaksāt ap 14,3 miljardiem eiro. No šīs summas Latvijas daļa tiek lēsta 5,5 miljardu eiro apmērā. Speciālisti gan cer, ka, optimizējot tehniskos risinājumus, varētu izdoties ietaupīt līdz pat 500 miljoniem eiro. Igaunijā pirmais posms izmaksās ap 3,1 miljardu eiro.
Ja skatās uz kopējām izmaksām tālākā nākotnē, summa ir vēl lielāka un var sasniegt pat 23,8 miljardus eiro. Tas ir daudz vairāk nekā tika lēsts pašā sākumā 2017. gadā, kad projekta izmaksas plānoja ap 5,8 miljardiem.
Atgādināsim, ka galvenais "Rail Baltica" mērķis ir savienot Tallinu ar Lietuvas un Polijas robežu. Kopumā tie būs 870 kilometri jaunu dzelzceļa sliežu ar platumu, kāds tiek izmantots visā Eiropā. Vilcieni šajā līnijā varēs pārvietoties ar ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā, beidzot pilnvērtīgi iekļaujot Baltijas valstis kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā.