Pavasara sākums dārzā ir laiks, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta augsnes kvalitātes atjaunošanai pēc ziemas perioda. Šajā rakstā aplūkotas metodes, kā ar zaļmēslojuma augu palīdzību dabiski uzlabot zemes struktūru un auglību.
Izvēloties piemērotas kultūras sējai pirms pamata dārzeņu stādīšanas, iespējams piesaistīt nepieciešamās barības vielas un uzlabot gaisa apmaiņu augsnē. Rakstā apkopota informācija par populārākajiem augiem, kas palīdz uzturēt veselīgu dārza ekosistēmu bez papildu iejaukšanās.
Ziemas mēnešos augsne bieži vien sablīvējas, un nokrišņi var izskalot daļu no virskārtā esošajām minerālvielām. Lai dārzeņi un ogulāji vasarā augtu spēcīgi, zemei ir nepieciešama bioloģiskā aktivitāte, ko vislabāk nodrošina dzīvu augu sakņu sistēmas.
Zaļmēslojums jeb siderāti ir augi, kurus audzē nevis ražas novākšanai, bet gan tūlītējai iestrādāšanai zemē. Šī metode ļauj dārzniekam strādāt saskaņā ar dabas ritmiem, izmantojot augu dabisko spēju pārveidot nepieejamus savienojumus augiem uzņemamā formā.
Šīs metodes ir viegli īstenojamas jebkurā piemājas dārzā. Viss balstās uz pārbaudītiem faktiem par augu augšanu. Galvenais ir izvēlēties īsto brīdi sējai.
Ātraudzīgi augi augsnes struktūras uzlabošanai
Viens no efektīvākajiem augiem, ko izvēlēties pavasara sējai, ir facēlija. Tā dārznieku vidū ir iecienīta sava universāluma dēļ, jo nav radniecīga parastajiem dārza kultūraugiem. Tas nozīmē, ka pēc facēlijas var stādīt gandrīz jebko, nebaidoties no kopīgām slimībām vai kaitēkļiem. Facēlija aug strauji, un tās smalkā, bet blīvā zaļā masa ātri nosedz zemes virsmu, neļaujot dīgt nezālēm.
Facēlijas sakņu sistēma darbojas kā dabisks augsnes irdinātājs. Tā spēj sadalīt blīvus zemes klučus, padarot augsni vieglāku un caurlaidīgāku. Tas ir būtiski vietās, kur zeme ir smaga vai mālaina.
Turklāt šis augs palīdz regulēt augsnes skābuma līmeni, pietuvinot to neitrālam, kas ir optimāli lielākajai daļai dārzeņu. Kad augs ir sasniedzis pietiekamu garumu, to vienkārši nopļauj un iestrādā augsnē, kur tas ātri sadalās, pārvēršoties vērtīgā humusā.
Baltās sinepes ir vēl viena izcila izvēle agrā pavasara darbiem. Tās ir izturīgas pret nelielu vēsumu, tāpēc sēju var sākt diezgan agri. Sinepju galvenā vērtība slēpjas to spējā attīrīt augsni. To saknes izdala specifiskas vielas, kas nomāc dažādus kaitīgos mikroorganismus un sēnīšu slimības, kas varētu apdraudēt vēlākos stādījumus.
Tāpat kā citi siderāti, arī sinepes pasargā augsni no izžūšanas pavasara vējā. Blīvais lapojums kalpo kā dzīvs mulčas slānis, kas saglabā mitrumu zemes dziļākajos slāņos. Tas ir īpaši noderīgi sausos pavasaros, kad jaunajiem dēstiem ir grūti iesakņoties cietā, izkaltušā zemē.
Populārākie raksti šobrīd
Barības vielu uzkrāšana un dabisks mēslojums
Ja dārzā ir vietas, kur zeme šķiet noplicināta vai "nogurusi", lupīna ir piemērotākais risinājums. Šis augs pieder pie tauriņziežu dzimtas un izceļas ar unikālu spēju sadarboties ar baktērijām, kas piesaista slāpekli tieši no gaisa. Slāpeklis ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas nepieciešams lapu un dzinumu augšanai, un lupīna to burtiski "iesūknē" zemē.
Lupīnas saknes stiepjas ļoti dziļi, reizēm sasniedzot pat divu metru dziļumu. Tas ļauj augam pacelt virspusē vērtīgus mikroelementus, piemēram, fosforu un kalciju, kas parasti atrodas dārzeņiem neaizsniedzamos slāņos. Tādā veidā augsne tiek bagātināta nevis no ārpuses, bet gan no iekšējām rezervēm.
Lupīnas audzēšana pavasarī sagatavo izcilu bāzi tādiem prasīgiem augiem kā kāposti, gurķi vai tomāti. Svarīgi ir atcerēties, ka vislabāko efektu zaļmēslojums dod tad, ja to iestrādā zemē pirms ziedēšanas sākuma, kamēr augu stublāji vēl ir mīksti un sulīgi. Tad sadalīšanās process notiek visstraujāk.
Praktiskā sēja un augsnes sagatavošana
Lai zaļmēslojums dotu vēlamo rezultātu, sējas process ir javeic pārdomāti. Vispirms augsnes virskārtu nedaudz uzirdina ar grābekli. Sēklas izkaisa vienmērīgi pa visu platību. Nav nepieciešams veidot dziļas vadziņas – pietiek, ja sēklas tiek nedaudz iestrādātas zemē un piespiestas, lai tām būtu labs kontakts ar mitrumu.
Sējas laiks: Tiklīdz zeme ir atlaidusies un nedaudz apžuvusi.
Mitrums: Ja pavasaris ir ļoti sauss, sējumu vēlams apliet, lai nodrošinātu vienmērīgu dīgšanu.
Iestrāde: Augus sasmalcina un ierok 10–15 centimetru dziļumā aptuveni divas nedēļas pirms plānotās dārzeņu stādīšanas.
Šāda pieeja prasa nedaudz vairāk pacietības nekā gatavu minerālmēslu lietošana, taču rezultāts ir ilglaicīgāks. Augsne kļūst dzīva, tajā vairojas sliekas un labvēlīgās baktērijas, kas ir galvenais priekšnoteikums labai ražai. Turklāt šādi tiek saudzēta vide un dārza kopējs var būt drošs par izaudzētās produkcijas tīrību.
Dabiskā dārzkopība balstās uz sapratni par to, kā katrs augs ietekmē vidi ap sevi. Izmantojot facēliju, sinepes vai lupīnu, dārznieks ne tikai mēslo zemi, bet arī uzlabo tās kopējo veselību. Veselā augsnē augi ir daudz izturīgāki pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem un kaitēkļiem, kas pamazām samazina nepieciešamību pēc papildu augu aizsardzības līdzekļiem.