Pašizsējas puķu audzēšana ir praktisks risinājums dārza iekārtošanai, kas prasa minimālu laiku un pūles. Šie augi paši izkaisa sēklas un nākamajā sezonā dīgst no jauna, izveidojot dabiska izskata dobes vai krāšņas pļavas tipa zonas.
Rakstā aplūkoti izturīgākie augi, kas spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un priecēt ar ziediem gadu no gada. Izvēloties šādas šķirnes, dārzs iegūst harmonisku izskatu, vienlaikus kļūstot par vietu, kur daba pati parūpējas par procesa nepārtrauktību.
Krāšņi un izturīgi pļavas tipa augi
Gailardijas ir vienas no pamanāmākajām puķēm dārzā, pateicoties to spilgtajiem sarkani dzeltenajiem ziediem. Šie augi zied bagātīgi no pavasara līdz pat vēlam rudenim un ir iecienīti to izturības dēļ – tie nebaidās no karstuma, sausuma vai mazāk auglīgas augsnes. Ziemas periodā gailardiju sēklas kalpo kā barība putniem, savukārt vasarā to ziedi piesaista tauriņus. Šis augs ir piemērots dārza zonām, kuras saņem daudz saules gaismas un kuras nav paredzēts regulāri mēslot vai laistīt.
Ehinācijas ir vēl viens būtisks dārza elements, kas piesaista bites un citus noderīgus apputeksnētājus. Tās spēj augt un vairoties bez cilvēka iejaukšanās, ja vien pēc ziedēšanas netiek nogriezti kāti ar sēklu pogaļām. Līdzīga izturība piemīt arī zilajai salvijai, kas pārsteidz ar savu maigo izskatu, lai gan patiesībā ir ļoti sīksts augs. Salvija labi jūtas karstā laikā un nabadzīgā augsnē, izceļoties ar gariem, pelēcīgi zaļiem kātiem un ziliem ziediem.
Melnplūmītes jeb dāmu nigellas dārzam piešķir vieglumu ar savām smalkajām lapām un neparastajām sēklu pogaļām. Lai gan tas ir viengadīgs augs, tas katru gadu dīgst no jauna tajās pašās vietās, ja vien ziedi netiek priekšlaicīgi novākti. Šis augs ir iecienīts floristikā, jo gan tā ziedi, gan dekoratīvās sēklu tvertnes labi izskatās grieztajos ziedu pušķos.
Tradicionālie un augstie dārza akcenti
Māllēpes un kāršrozes jeb malvas ir klasiska izvēle, kas labi zināma Latvijas lauku sētās. Šie augi ne tikai vizuāli papildina mājas apkārtni, bet arī prasa pavisam maz rūpju. Kāršrozes aug garas, tāpēc tās bieži stāda gar žogiem vai māju sienām, kur tās kalpo kā koši akcenti un piesaista apputeksnētājus.
Uzpirkstenītes ir neaizstājamas "mežonīgā" tipa dobēs, izceļoties ar rozā un purpura krāsas ziedu zvaniņiem. Tās ir gadiem pārbaudīta vērtība, kas dārzam piešķir romantisku un nedaudz senatnīgu noskaņu. Līdzīgu efektu rada delfīnijas, kurām ir garas, košas ziedkopas zilos, ceriņkrāsas vai violetos toņos. Delfīnijas ieteicams stādīt dobes vidū vai aizmugurē, jo to augstums veido labu fonu zemākiem augiem un rada vizuālu dziļumu.
Praktiski ieteikumi dārza uzturēšanai
Lai pašizsējas process notiktu veiksmīgi, galvenais noteikums ir ļaut augiem dabiski nobriedināt sēklas. Ja ziedkāti tiek nogriezti uzreiz pēc noziedēšanas, nākamajā gadā jaunie dīgsti neparādīsies. Svarīgi ir arī pavasarī atpazīt jaunos augus un tos nejauši neizravēt kopā ar nezālēm. Daudzi no šiem augiem vislabāk dīgst tieši tajā vietā, kur tie auguši iepriekš, tādējādi radot blīvu un krāšņu ziedu klājumu.
Lielākā daļa pašizsējas puķu nav prasīgas pret augsnes kvalitāti un spēj izdzīvot arī mazāk koptos dārza stūros. Tas padara tās par ideālu izvēli tiem, kuri vēlas baudīt dabas skaistumu bez nepieciešamības ik pavasari iegādāties un stādīt jaunus dēstus. Šāda dārza veidošana palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību, jo ziedošie augi nodrošina barību un mājvietu dažādiem derīgiem kukaiņiem visas sezonas garumā.
Vēlams pavasarī, kad parādās pirmie asni, uzmanīgi apskatīt dobes un saglabāt tās grupas, kurās augi sējušies visblīvāk.