Arbūzu un meloņu audzēšana parasti prasa plašu un saulainu vietu, jo šie augi veido garus, ložņājošus dzinumus. Tradicionāli dārznieki šīm kultūrām atvēl atsevišķas dobes, ko dēvē par meloņu laukiem jeb dārziem, lai citi augi netraucētu to izplešanos.
Tomēr piemērotu kaimiņu izvēle dobes tuvumā var būtiski ietekmēt augšanas apstākļus, palīdzot piesaistīt apputeksnētājus un dabiski atbaidīt nevēlamus kukaiņus. Šajā rakstā aplūkots, kādi ziedi un dārzeņi vislabāk sader ar arbūziem, veidojot labvēlīgu vidi veselīgai attīstībai un ražas veidošanai.
Ziedu loma dārza ekosistēmā
Ziedu stādīšana arbūzu dobju tuvumā ir bioloģiskās lauksaimniecības metode, kas palīdz samazināt nepieciešamību pēc ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Viens no noderīgākajiem augiem šajā ziņā ir nasturcija. Tās specifiskais aromāts darbojas kā dabisks sargs, kas palīdz novērst kaitēkļu interesi par galveno kultūru. Turklāt nasturcijas bieži uzņemas "triecienu" uz sevi, piesaistot laputis un tādējādi pasargājot arbūzu dzinumus, vienlaikus pievilinot bites, kas ir būtiskas veiksmīgai apputeksnēšanai.
Samtenes ir vēl viena pārbaudīta izvēle, ko dārznieki bieži izmanto ne tikai dekoratīvos nolūkos. Šo ziedu spēcīgā smarža nepatīk daudziem dārza kaitēkļiem, bet to sakņu sistēma izdala vielas, kas uzlabo augsnes stāvokli un ierobežo parazītu izplatību zemē. Līdzīgu funkciju pilda arī citi košas krāsas ziedi, piemēram, ehinacejas vai kosmejas, kas padara dārzu pievilcīgu derīgajiem kukaiņiem.
Populārākie raksti šobrīd
Savukārt saulespuķes dārzā var kalpot kā dabisks aizsegs pret vēju, kas īpaši svarīgi jaunajiem arbūzu stādiem. Tās piesaista arī putnus, kuri savukārt palīdz dabiski regulēt kukaiņu skaitu dārzā. Ja dobju malās tiek stādītas piparmētras vai līdzīgi aromātiski augi, tie var palīdzēt ierobežot skudru un sīku vaboļu kustību, taču jāuzrauga, lai šie augi nesāktu pārāk spēcīgi izplesties.
Dārzeņu saderība un augsnes uzlabošana
Arbūzus un melones bez bažām var stādīt blakus, jo šīm kultūrām ir līdzīgas prasības pēc siltuma, gaismas un mitruma. Plānojot jaukto tipu dobes, kā labu kaimiņu var izvēlēties kukurūzu. Tās augstie stublāji veido sava veida sētu, kas pasargā zemāk augošos arbūzus no brāzmaina vēja un rada nelielu, vieglu ēnu, kas karstākajās dienās pasargā augsni no pārlieku straujas izžūšanas.
Populārākie raksti šobrīd
Tāpat labvēlīgu ietekmi uz augsni atstāj pupas un citi pākšaugi. Šie augi dabiski uzlabo augsnes sastāvu, padarot to bagātāku ar elementiem, kas nepieciešami arbūzu zaļās masas augšanai. Savukārt sīpoli un ķiploki dārzā kalpo kā aromātiski kaimiņi, kas dabiski atbaida dažādus lidojošos kaitēkļus. Ja blakus tiek sēti pētersīļi, tie ne tikai labi iekļaujas kopējā ainavā, bet tiek uzskatīts, ka tie var labvēlīgi ietekmēt arī tuvumā augošo meloņu aromāta īpašības.
Veiksmīgas audzēšanas pamatnosacījumi
Lai arbūzi augtu griezdamies, svarīgi ir ne tikai kaimiņi, bet arī pati vieta. Tiem ir nepieciešama pēc iespējas saulaināka dārza daļa, jo pat neliels ēnojums var aizkavēt ogu nogatavošanos un mazināt to saldumu. Augsnei jābūt irdenai un bagātai ar organiskajām vielām, lai nodrošinātu stādiem nepieciešamo enerģiju straujajam augšanas procesam.
Pavasarī, pirms sēšanas vai stādīšanas, ieteicams pārliecināties, ka zeme ir pietiekami sasilusi, jo arbūzi ir izteikti siltummīloši augi. Audzēšanas laikā jāseko līdzi, lai dobēs nesāktu saimniekot laputis vai baltmušas, kas ir biežākie šo kultūru traucētāji. Pareizi izvēlēta kaimiņos augošu ziedu un dārzeņu kombinācija palīdz radīt dabisku mikroklimatu, kurā augi spēj pretoties nelabvēlīgiem apstākļiem un labāk izmantot zemes sniegtos resursus.
Varat sākt ar to, ka dārza plānā atzīmēsiet saulaināko vietu arbūziem un tai apkārt ieplānosiet nelielas samteņu vai nasturciju saliņas.