Bagātīga raža dārzā visbiežāk ir atkarīga nevis no dārgām sēklām, bet gan no augsnes kvalitātes. Ja zeme ir noplicināta, pat vislabākās šķirnes nespēs sniegt gaidīto rezultātu, tāpēc dārznieki iesaka savlaicīgi rūpēties par tās stāvokli.
Ziemas mēneši ir piemērots laiks, lai plānotu augsnes uzlabošanu, ko praktiski varēs īstenot jau agrā pavasarī. Viens no vienkāršākajiem un dabai draudzīgākajiem veidiem, kā sagatavot dobes jaunajai sezonai, ir lupīnas sēšana kā zaļmēslojumu jeb siderātu.
Lupīnas nozīme augsnes ielabošanā
Lupīna dārzā pilda vairākas svarīgas funkcijas, kas palīdz augsnei atgūt auglību. Galvenā šī auga priekšrocība ir spēja piesaistīt slāpekli no gaisa un uzkrāt to zemē. Slāpeklis ir viens no būtiskākajiem elementiem, kas nepieciešams jebkura auga aktīvai augšanai un ražas veidošanai. Turklāt lupīnai ir spēcīga sakņu sistēma, kas dabiski irdina zemi un uzlabo gaisa cirkulāciju tajā.
Populārākie raksti šobrīd
Sējot lupīnu blīvi, tā palīdz cīnīties ar nezālēm, tās vienkārši izspiežot no dobēm. Tāpat šis augs aizsargā augsni no izskalošanās spēcīgu lietavu laikā vai pārlieku liela sausuma sekām. Pēc tam, kad lupīna ir augusi konkrētajā vietā, nākamās kultūras attīstās daudz straujāk un dod stabilāku ražu.
Lai gan daudzi dārznieki lupīnas sēj skaisto ziedu dēļ, augsnes uzlabošanas nolūkos tās ieteicams nopļaut uzreiz pēc ziedēšanas sākuma. Nopļautā zaļā masa jāatstāj uz dobēm un pēc tam jāiestrādā zemē, kur tā sadaloties piesātinās augsni ar vērtīgām vielām.
Praktiski ieteikumi sēšanai un šķirņu izvēlei
Lupīnu var sēt pavasarī, parasti marta beigās vai aprīlī, tiklīdz zeme ir pietiekami atsilusi. Ja marts ir auksts un gaidāmas spēcīgas salnas, labāk sēju atlikt uz aprīli. Svarīgi ir nepieļaut, lai augs pagūst izveidot sēklas. Ja lupīna pati izsējas, tā var sākt nekontrolēti izplesties pa visu dārzu un kļūt grūti ierobežojama.
Populārākie raksti šobrīd
Nav ieteicams sēt lupīnu vienā un tajā pašā vietā katru gadu, jo tas var veicināt augu slimību izplatību. Siderātu vajadzībām vislabāk izvēlēties dzelteno vai zilo lupīnu. Dzeltenā lupīna labi aug skābās un smilšainās augsnēs, savukārt zilā lupīna ir piemērotāka mālainai zemei, palīdzot to padarīt irdenāku un vieglāk apstrādājamu. Izmantojot šo augu pareizi, augsne kļūs ievērojami auglīgāka bez papildu ķīmiskās iejaukšanās.
Izturīgākie koki dārza ainavai
Papildus rūpēm par sakņu dārzu, svarīgi ir izvēlēties arī piemērotus kokus piemājas teritorijai, lai tie prasītu pēc iespējas mazāk pūļu. Ir koku sugas, kas ir dabiski izturīgākas pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Tādi koki kā sarkanā kļava, ginks un dienvidu magnolija izceļas ar labu noturību un retāk cieš no veselības problēmām. Tie ir lieliski piemēroti dārzniekiem, kuri vēlas baudīt zaļumu un ēnu, neveltot daudz laika regulārai koku ārstēšanai.
Arī priedes un klintenes ir laba izvēle, ja dārzā vēlas redzēt augus, kas spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un saglabā savu dekorativitāti ilgstoši. Priedes nodrošina zaļumu visu gadu, savukārt klintenes priecē ar savu formu un izturību. Izvēloties šādus stabilus un spēcīgus augus, dārzs kļūst par vietu, kurā ir mazāk uztraukumu par iespējamām infekcijām, kas mēdz skart jutīgākas sugas.
Varat sākt ar to, ka pārbaudīsiet savus lupīnas sēklu krājumus vai iegādāsieties dzeltenās vai zilās lupīnas sēklas, lai būtu gatavi tās sēt dārzā aprīļa sākumā.