Sēklu sēšana stādiem ir pirmais praktiskais solis dārza darbu sezonā, kas nosaka augu turpmāko attīstību un ražas apjomu. Pareizi izvēlēts laiks palīdz izaudzēt spēcīgus stādus, kuri pēc izstādīšanas siltumnīcā vai dobēs ātrāk iesakņojas un mazāk slimo.
Steiga vai, tieši pretēji, pārāk vēla sēšana var kavēt dārzeņu nogatavošanos, tāpēc plānošanā ieteicams balstīties uz konkrētiem aprēķiniem un šķirņu īpašībām. Šajā apskatā apkopoti orientējoši sējas termiņi populārākajām dārzeņu kultūrām, ņemot vērā to augšanas cikla garumu un prasības pret siltumu.
Paprikas un baklažānu audzēšanas laiki
Paprika un baklažāni ir vienas no prasīgākajām kultūrām, jo tām ir salīdzinoši garš veģetācijas periods un augstas prasības pēc stabila siltuma. Šo augu stādi attīstās lēnāk nekā tomāti, tāpēc sējas darbi parasti sākas jau februārī.
Agrīnās paprikas šķirnes, kuras nogatavojas aptuveni 100 līdz 120 dienās, ieteicams sēt laika posmā no 20. februāra līdz 10. martam. Šādā gadījumā stādi būs gatavi izstādīšanai maija vidū, kad naktīs gaisa temperatūra vairs nenoslīd zem 10 grādiem.
Vidēji agrām šķirnēm, kam nepieciešams nedaudz vairāk laika, optimālais sējas brīdis ir februāra vidus. Ja izvēlētas vēlās šķirnes, sēšana jāplāno jau pašā februāra sākumā, jo šiem augiem stādu podiņos būs jāpavada līdz pat 80 dienām.
Populārākie raksti šobrīd
Baklažānu audzēšanā tiek ievēroti līdzīgi principi. Agrās šķirnes sēj februāra beigās vai marta pirmajās dienās. Tā kā baklažāni ir ļoti jutīgi pret aukstu augsni, tos dobēs var likt tikai tad, kad zeme ir sasilusi vismaz līdz 15 grādiem.
Vidējā nobriešanas laika šķirnes sēj februāra otrajā pusē, bet vēlās — februāra sākumā. Jāņem vērā, ka vēlajām šķirnēm mūsu klimatā vislabāk piemērotas ir tieši siltumnīcas konstrukcijas, lai nodrošinātu nepieciešamo mikroklimatu visas vasaras garumā.
Tomātu un kāpostu sējas specifika
Tomāti ir elastīgāki attiecībā uz sējas termiņiem, jo tie aug straujāk un labi pacieš pārstādīšanu. Tomēr arī šeit ir būtiski nesasēt sēklas par agru, lai stādi neizstīdzētu gaismas trūkuma dēļ.
Agrās tomātu šķirnes: Tās parasti sēj no 1. līdz 15. martam. Stādi izaug aptuveni divu mēnešu laikā, un maija sākumā tos jau var stādīt pastāvīgā vietā.
Vidējās sezonas tomāti: Šīs šķirnes vislabāk sēt februāra beigās. Tie ir piemēroti masveida audzēšanai un parasti veido galveno vasaras ražu.
Vēlās šķirnes: Sēšana jāsāk februāra pirmajā pusē. Šie tomāti parasti ir lielaugļu vai paredzēti ilgai uzglabāšanai rudenī, tāpēc tiem nepieciešams ilgāks laiks, lai paspētu pilnībā nogatavoties.
Kāpostu sējai ir pavisam cita pieeja. Tie mīl mitrumu un nebaidās no vēsāka laika, tāpēc stādus var sākt gatavot diezgan agri. Agrīnie kāposti, ko izmanto svaigiem salātiem, jāsēj februāra beigās vai marta sākumā.
Tie aug ātri un aprīļa sākumā jau ir gatavi dobei. Turpretī vēlās šķirnes, kas paredzētas skābēšanai vai glabāšanai ziemā, sēj martā vai pat aprīļa sākumā. Šo augu stādi attīstās aptuveni mēnesi, un tos dārzā izstāda maija beigās, kad zeme ir pietiekami mitra un silta.
Plānojot darbus, vienmēr ir lietderīgi sekot līdzi aktuālajām laika prognozēm, jo katrs pavasaris mēdz būt atšķirīgs. Fakts ir tāds, ka sēklu kvalitāte un temperatūras režīms telpās pirmajās nedēļās ir izšķiroši faktori. Šāda plānveidīga pieeja ļauj izvairīties no lieka stresa un nodrošina loģisku dārza darbu gaitu.
Praktiska pieredze rāda, ka labāk nedaudz pagaidīt, nekā sēt par agru un cīnīties ar vājiem augiem. Konsekvence un mērenība sējas procesos vienmēr atmaksājas ar veselīgu un kvalitatīvu rezultātu.