Telpaugu kopšanā ūdens kvalitātei ir būtiska nozīme, jo ne visi augi spēj veiksmīgi pārstrādāt minerālvielas, kas atrodamas parastā krāna ūdenī. Bieži vien automātiska ūdens ņemšana no krāna var radīt nemanāmas, bet nopietnas problēmas augsnes sastāvam un augu veselībai.
Šajā rakstā aplūkots, kāpēc ciets ūdens kaitē noteiktām telpaugu sugām un kādas vizuālas pazīmes liecina par minerālvielu uzkrāšanos. Tāpat ir apkopots saraksts ar augiem, kuriem nepieciešama saudzīgāka pieeja laistīšanai, lai izvairītos no lapu dzeltēšanas vai augšanas palēnināšanās.
Krāna ūdens ietekme uz telpaugiem
Krāna ūdens parasti tiek uzskatīts par "cietu", jo tas satur dažādus minerālus, piemēram, kalciju, magniju un dzelzi. Lai gan cilvēkiem šīs vielas nelielos daudzumos nav kaitīgas, telpaugiem, kas aug ierobežotā augsnes apjomā podiņos, šie minerāli mēdz uzkrāties. Laika gaitā tas maina augsnes ķīmisko sastāvu, apgrūtinot barības vielu uzņemšanu. Viena no biežākajām pazīmēm ir balts, sālsveida aplikums uz augsnes virskārtas vai uz paša puķupoda malām.
Populārākie raksti šobrīd
Minerālvielu un hlora klātbūtne ūdenī var atstāt pēdas arī uz augu lapām. Ja uz tām parādās balti plankumi vai lapu gali sāk kļūt brūni un sausi, tas bieži vien liecina par nepiemērotu ūdens sastāvu. Īpaši jutīgi ir augi ar smalku lapotni, kuriem sāļu uzkrāšanās traucē dabisko mitruma apriti. Eksperti norāda, ka ilgstoša laistīšana ar neattīrītu krāna ūdeni var novest pie tā, ka augs sāk nīkuļot, pat ja visi pārējie apstākļi, piemēram, gaisma un temperatūra, ir atbilstoši.
Jutīgākās augu sugas un to pazīmes
Vairāki populāri telpaugi uzrāda tūlītēju reakciju uz krāna ūdenī esošo hloru vai fluoru. Piemēram, hlorofīts jeb zirnekļaugs ir viens no jutīgākajiem pret sāļiem un fluoru. Tā raksturīgā pazīme pēc laistīšanas ar nepiemērotu ūdeni ir brūni lapu galiņi. Līdzīga situācija ir ar miera liliju jeb spatifīlu. Ja ūdens satur par daudz fluora, tās lapas sāk dzeltēt, malas kļūst tumšas un augs sāk retāk ziedēt.
Populārākie raksti šobrīd
Orhidejas ir vēl viena grupa, kurai nepieciešama īpaša uzmanība. Šie augi dabā bieži aug uz kokiem un saņem mitrumu no lietus, tāpēc minerālu nogulsnes no krāna ūdens tām ir svešas un kaitīgas. Orhideju lapas pie šāda ūdens var pārklāties ar redzamiem minerālu nosēdumiem. Savukārt kalatējām un marantām jeb "lūgšanu augiem" ciets ūdens var izraisīt lapu malas apdegumus un krāsas izbalēšanu. Šie augi dabā aug ļoti mitros, mīksta ūdens apstākļos, tāpēc mājas vidē tie strauji reaģē uz jebkuru smago metālu vai hlora uzkrāšanos augsnē.
Alternatīvas un pareiza laistīšanas tehnika
Lai pasargātu jutīgākos augus, ieteicams izmantot mīkstāku ūdeni. Laba alternatīva ir lietus ūdens vai destilēts ūdens, kurā nav minerālvielu un hlora piemaisījumu. Ja šādu iespēju nav, krāna ūdeni vēlams vismaz diennakti nostādināt atvērtā traukā. Tas ļauj izgarot daļai hlora, tomēr jārēķinās, ka minerālvielas, piemēram, kalcijs, nekur nepazūd. Dažkārt dārzkopji izmanto filtrētu ūdeni, kas arī ir labāks variants nekā tiešs tecinājums no krāna.
Papildus ūdens sastāvam milzīga nozīme ir tā temperatūrai. Ūdenim vienmēr jābūt istabas temperatūrā. Pārāk auksts ūdens augam izraisa termisko šoku, kas var bojāt sakņu sistēmu un likt lapām pēkšņi novīst. Savukārt pārāk karsts ūdens var burtiski applaucēt smalkās saknes. Pareiza temperatūra un rūpīga ūdens izvēle ir vienkāršākie veidi, kā nodrošināt telpaugu ilgu mūžu un krāšņu izskatu bez papildu pūlēm.
Varat sākt ar to, ka pārbaudīsiet savu miera liliju vai hlorofītu lapu galus – ja tie ir brūni, pamēģiniet nākamo laistīšanas reizi izmantot iepriekš nostādinātu vai filtrētu ūdeni.