ASV prezidents Donalds Tramps ir lēmis atcelt nozīmīgu dokumentu, kas gadiem ilgi kalpoja par pamatu valsts cīņai pret globālo sasilšanu.
Viņa mērķis ir mainīt virzienu, kādā Amerika dodas vides jautājumos, jo prezidents joprojām uzskata, ka stāsti par klimata pārmaiņām nav patiesi. Šis lēmums ir izraisījis plašu neapmierinātību zinātnieku un vides aizstāvju vidū, kuri brīdina par nopietnām sekām visai pasaulei. Trampa administrācija tikmēr ir pārliecināta, ka šāda rīcība palīdzēs valsts ekonomikai un samazinās enerģijas cenas. Kas tieši tika atcelts? Runa ir par 2009. gadā apstiprināto "apdraudējuma atzinumu". Šo dokumentu savulaik izstrādāja ASV Vides aizsardzības aģentūra, balstoties uz rūpīgiem zinātniskiem pētījumiem. Tajā bija skaidri pateikts, ka oglekļa dioksīds un citas gāzes, kas rodas, dedzinot naftu, ogles vai gāzi, rada draudus cilvēku veselībai un kopējai labklājībai. Image of greenhouse effect diagram Shutterstock Šis atzinums nebija tikai papīrs – tas bija juridisks pamats, lai valsts varētu kontrolēt un samazināt kaitīgo izmešu daudzumu no spēkstacijām un automašīnām. Dokumenta pirmsākumi meklējami vēl 2007. gadā, kad ASV Augstākā tiesa nosprieda, ka siltumnīcas efektu izraisošās gāzes ir uzskatāmas par gaisa piesārņojumu. Kopš tā laika iestādes varēja piemērot stingrākus noteikumus, balstoties uz jau 1963. gadā pieņemto Tīra gaisa likumu. Trampa administrācijas pretargumenti Donalds Tramps un viņa komanda uzskata, ka šis atzinums ir bijis klupšanas akmens ASV rūpniecībai un ekonomiskajai izaugsmei. Viņi apgalvo, ka iepriekšējie prezidenti – Baraks Obama un Džo Baidens – ir ietekmējuši zinātniskos secinājumus, lai tie sakristu ar viņu politiskajiem mērķiem. Tramps savos izteikumos ir bijis tiešs, nosaucot visu procesu par krāpšanu, kurai nav bijis nekāda tiesiska pamata. Līdz ar dokumenta atcelšanu prezidents ir pielicis punktu arī federālajiem standartiem, kas regulēja automašīnu izplūdes gāžu daudzumu. Baltais nams sola, ka šie soļi amerikāņiem ļaus kopumā ietaupīt pat vairāk nekā vienu triljonu dolāru. Viņuprāt, tas ir veids, kā panākt zemākas transporta un degvielas cenas parastajiem iedzīvotājiem. Eksperti brīdina par bīstamu pavērsienu Vides organizācijas šādu rīcību vērtē ļoti kritiski. Dens Bekers no "Bioloģiskās daudzveidības centra" uzskata, ka prezidents vienkārši ignorē vadošo zinātnieku atzinumus, aizstājot tos ar savu personīgo viedokli. Viņš brīdina – ja vairs nebūs prasību ražot tīrākus auto, ražotāji varēs atgriezties pie modeļiem, kas tērē vairāk degvielas un vairāk dūmo. Tas, pēc Bekera domām, ir izdevīgi tikai naftas kompānijām, bet kaitē cilvēku veselībai un klimatam. Arī zinātniece Dženeta Linzija pauž bažas, ka šāds ASV piemērs var pamudināt arī citas valstis atteikties no vides saistībām. Viņa atgādina, ka globālās sasilšanas tendences nekur nepazūd. Tas nozīmē, ka pasaulei jārēķinās ar vēl karstākām vasarām un ekstrēmākiem laikapstākļiem. Linzija uzsver, ka jebkura lielā valsts, kas atsakās samazināt izmešus, nodara tiešu kaitējumu visai pārējai pasaules kopienai. ASV un Parīzes klimata nolīgums Jāatceras, ka Amerika ir viena no lielākajām atmosfēras piesārņotājām pasaulē. Tramps jau iepriekš ir demonstrējis, ka zinātniskie pierādījumi viņa politikā nespēlē lielu lomu. Pēc atgriešanās prezidenta krēslā viņš jau otro reizi ir izstādinājis ASV no 2015. gadā parakstītā Parīzes klimata nolīguma. Šī vienošanās paredzēja kopīgu valstu rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu, taču bez ASV līdzdalības šo mērķu sasniegšana kļūst krietni grūtāka.