Mājas dārzu kopšanā ziemas mēneši parasti tiek uzskatīti par kluso periodu, taču pieredzējuši audzētāji šo laiku izmanto dārza sagatavošanai nākamajai sezonai. Viena no metodēm, kas palīdz nodrošināt augus ar nepieciešamajām vielām, ir papildmēslojuma izkliedēšana tieši uz sniega segas.
Šāda pieeja ļauj izmantot dabisko sniega kušanas procesu, lai nogādātu noderīgus elementus augsnē tieši tajā brīdī, kad augi sāk mosties. Rakstā aplūkoti nosacījumi, pie kuriem šāda metode ir efektīva, un kādus materiālus dārzā šajā laikā drīkst izmantot.
Kāpēc mēslošana uz sniega ir iedarbīga
Galvenais ieguvums, izmantojot sniegu kā starpnieku, ir pakāpeniska barības vielu nonākšana augsnē. Kad sniegs pavasara saulē sāk kust, ūdens vienmērīgi iesūcas zemē, paņemot līdzi izkliedētās granulas vai pulveri. Tas nodrošina, ka mikroelementi nonāk vajadzīgajā dziļumā tieši pie augu sakņu sistēmas. Šādā veidā augi saņem papildinājumu bez krasām izmaiņām augsnes sastāvā, kas dažkārt notiek pie intensīvas mēslošanas pavasara sausumā.
Tāpat šī metode palīdz samazināt risku, ka augsnē rodas pārāk augsta sāļu koncentrācija vienā vietā. Kušanas ūdeņi dabiski atšķaida mēslojumu, padarot to augiem vieglāk uzņemamu. Tomēr jāņem vērā būtisks nosacījums – šis paņēmiens ir piemērots tikai līdzenām vietām. Ja dārzs atrodas uz nogāzes, kūstošais sniegs kopā ar visām iestrādātajām vielām vienkārši aiztecēs prom, nesasniedzot mērķi.
Svarīgi ir arī sekot līdzi sniega kārtas biezumam un stāvoklim. Vislabāk, ja sniegs ir irdens un tā kārta ir aptuveni 10 līdz 15 centimetrus bieza. Ja uz sniega ir izveidojusies cieta sērsna vai ledus kārta, mēslošanai nav jēgas, jo granulas paliks virspusē un nenonāks saskarē ar augsni.
Populārākie raksti šobrīd
Piemērotākie materiāli ziemas izkliedēšanai
Ne visi mēslošanas līdzekļi ir piemēroti lietošanai aukstajā laikā. Viena no populārākajām izvēlēm ir koka pelni, kas satur kalciju, kāliju un fosforu. Pelni ir ne tikai noderīgi augsnei, bet to tumšā krāsa piesaista saules starus. Tas palīdz sniegam ap augu stumbriem atkust nedaudz ātrāk, tādējādi agrāk sasildot zemi pie saknēm.
Ziemas beigās dārzos mēdz izmantot arī amonija salitru, jo tas ir viens no retajiem līdzekļiem, kas spēj iedarboties arī vēsā augsnē. Tas nodrošina augiem nepieciešamo enerģiju pašā augšanas sākumā. Tāpat uz sniega var kaisīt superfosfātu. Tā kā fosfors augsnē pārvietojas ļoti lēni, ziemas periodā tam ir pietiekami daudz laika, lai līdz pavasarim sasniegtu sakņu zonu.
Lietojot jebkuru palīgmateriālu, ir stingri jāievēro norādītās devas. Pārmērīga daudzuma izmantošana var radīt nevēlamu efektu, piemēram, kaitēt augsnes mikroflorai vai izraisīt nevajadzīgu augu aktivitāti pārāk agri. Precizitāte šajā procesā ir galvenais priekšnoteikums labam rezultātam.
Kuriem augiem šī metode ir visnoderīgākā
Ziemas papildināšana īpaši labi ietekmē augļu kokus un ogulājus, piemēram, upenes, ērkšķogas un avenes. Šie augi sāk mosties samērā agri, un papildu barības vielas kušanas ūdenī sniedz tiem nepieciešamo startu. Kaisot mēslojumu, ieteicams orientēties pēc koka vai krūma vainaga projekcijas uz zemes. Tieši tur atrodas aktīvākās saknes, kas spēj uzņemt ūdenī izšķīdušās vielas.
Populārākie raksti šobrīd
Jāatceras, ka nepareiza rīcība var izraisīt mizas bojājumus vai piesārņot gruntsūdeņus, ja mēslojums tiek kaisīts nekontrolēti. Tāpēc ieteicams mērķtiecīgi apstrādāt tikai apdobes, nevis visu dārza teritoriju. Sakārtota un pārdomāta pieeja dārza darbiem ziemā ļauj pavasarī ietaupīt laiku un nodrošināt dārzam veselīgu attīstības sākumu.
Ziemas darbi dārzā prasa uzmanību un izpratni par dabas procesiem. Ja tiek ievēroti visi nosacījumi attiecībā uz reljefu, sniega stāvokli un pareizajiem materiāliem, šī metode kļūst par noderīgu rīku ikviena dārza saimnieka ikdienā.
Varat sākt ar to, ka nākamajā reizē, dodoties uz dārzu, novērtēsiet sniega kārtas biezumu un reljefu ap augļu kokiem, lai saprastu, vai tieši jūsu dārzā šī metode šobrīd būtu noderīga.