Koksnes pelni dārznieku vidū bieži tiek uzskatīti par vienu no labākajiem dabiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Tie ir pieejami, nesatur sintētiskas vielas un ir bagāti ar kāliju, kalciju un magniju.
Tomēr pelnu iedarbība uz augsni un augiem ir specifiska, tāpēc ne visām kultūrām šāda papildmēslošana nāk par labu. Rakstā aplūkots, kāpēc pelni var būt kaitīgi noteiktiem augiem un kā tie ietekmē augsnes ķīmisko sastāvu, padarot to nepiemērotu vairākām populārām dārza kultūrām.
Pelni pēc savas būtības ir minerālvielu koncentrāts ar spēcīgu sārmainu reakciju. Nonākot augsnē, tie strauji maina tās pH līmeni, padarot vidi sārmaināku. Daudziem augiem, kas dabiski dod priekšroku skābai augsnei, šādas izmaiņas rada nopietnu stresu. Pat ja augsne pati par sevi ir barojoša, sārmainā vidē šo augu sakņu sistēma vairs nespēj pilnvērtīgi uzņemt dzīvībai svarīgus mikroelementus, un augs sāk nīkuļot.
Dekoratīvie augi, kuriem pelni kaitē
Visjutīgāk pret pelnu pievienošanu reaģē skuju koki. Tūjas, kadiķi un egles ļoti slikti panes sārmainu augsni. Ja šiem kokiem apkārt tiek kaisīti pelni, augsnē tiek bloķēta dzelzs un magnija uzņemšana. Rezultātā skujas sāk brūnēt un kalst, bet pats koks zaudē dabisko aizsardzību pret slimībām un kaitēkļiem. Tas īpaši attiecas uz jauniem stādiem, kuru sakņu sistēma vēl nav nostiprinājusies.
Tāpat pelni ir bīstami rododendriem un acālijām. Šiem krāšņajiem krūmiem ir nepieciešama izteikti skāba vide, lai tie spētu ziedēt un attīstīties. Pēc pelnu pievienošanas šo augu lapas ātri vien kļūst dzeltenas, krūmi novājinās un bieži vien nespēj pārdzīvot ziemas periodu. Līdzīga reakcija vērojama arī liellapu hortenzijām. Sārmainā augsnē tās zaudē spēju veidot zilus ziedus, bet lapas kļūst blāvas un vājas.
Populārākie raksti šobrīd
Dārzā iecienītās krūmmellenes arī pieder pie augiem, kuriem saskarsme ar pelniem ir nevēlama. Krūmmellenes dzīvo simbiozē ar specifiskām sēnītēm, kas palīdz tām uzņemt barības vielas. Šīs sēnītes iet bojā, ja augsne kļūst sārmaina. Līdz ar to augs var apstāties attīstībā uz vairākiem gadiem vai pat pilnībā iznīkt.
Ietekme uz dārzeņiem un garšaugiem
Dārzeņu dārzā pelni var radīt problēmas kartupeļu audzēšanā. Sārmaina augsne veicina kraupja attīstību uz bumbuļiem, kā dēļ tie zaudē savas garšas īpašības un ievērojami sliktāk glabājas ziemas laikā. Arī redīsi un daikoni pēc pelnu pievienošanas augsnē var mainīt savu struktūru – tie mēdz kļūt kokaini, zaudēt sulīgumu vai priekšlaicīgi izdzīt ziednesi, nevis veidot kvalitatīvu sakni.
Populārākie raksti šobrīd
Garšaugu vidū īpaši jāizceļ skābenes. To raksturīgā garša un augšanas īpatnības ir cieši saistītas ar skābu augsni. Ja zeme tiek nepareizi kaļķota vai tai pievienoti pelni, skābenes zaudē savu aromātu un kvalitāti. Tas liecina par to, ka dārzniekam ir svarīgi pārzināt katra auga individuālās prasības pēc augsnes skābuma, pirms ķerties pie universālu mēslošanas līdzekļu izmantošanas.
Pareiza pelnu izmantošana dārzā
Lai gan vairākām kultūrām pelni ir kaitīgi, tie joprojām paliek vērtīgs materiāls tiem augiem, kuriem patīk neitrāla vai nedaudz sārmaina vide. Piemēram, pelnus pozitīvi novērtēs dažādu veidu kāposti, rozes, mežvīteņi un upenes. Šiem augiem pelnos esošais kalcijs un kālijs palīdz veidot spēcīgu koksni un uzlabo ziedēšanu vai ražību.
Svarīgākais noteikums pelnu lietošanā ir mērenība un plānošana. Pelni jāuztver kā spēcīgs augsnes ielabotājs, nevis nekaitīgs papildinājums, ko var kaisīt jebkurā vietā. Pirms mēslošanas ir ieteicams noskaidrot konkrētās dobes vai auga vajadzības. Skābummīlošiem augiem jāievēro stingrs noteikums: nekādas saskarsmes ar pelniem.
Jāatceras arī, ka pelnus nevajadzētu jaukt kopā ar slāpekli saturošiem mēslošanas līdzekļiem, jo tie neitralizē viens otra iedarbību. Vislabāk pelnus iestrādāt augsnē rudenī vai agrā pavasarī, pirms sākas aktīvā stādīšana. Tāpat ir vērts pārliecināties, ka pelni nāk tikai no nepiedomātas, tīras koksnes, kas nav krāsota vai apstrādāta ar ķīmiskām vielām, lai dārzā nenonāktu nevēlami savienojumi.
Varat sākt ar to, ka pārbaudīsiet savu dārza plānu un pārliecināsieties, ka pelni netiek kaisīti dobēs, kur plānots audzēt kartupeļus vai stādīt skujkokus.