Kā pasargāt pēdas no aukstuma un uzturēt siltumu ziemas apstākļos

Ziemas pastaigas un uzturēšanās ārpus telpām prasa pārdomātu pieeju apavu un zeķu izvēlei, lai izvairītos no nepatīkama aukstuma sajūtas. Galvenais uzdevums ir ne tikai aizturēt siltumu, bet arī nodrošināt, lai pēdas paliktu sausas, jo mitrums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina strauju atdzišanu.

Pat neliels sviedru daudzums vai cauri apaviem izkļuvis sniega mitrums var ievērojami samazināt komforta līmeni. Tāpēc veiksmīga siltumizolācija sastāv no vairākiem slāņiem un pareizas materiālu kombinācijas.

Izvēloties apavus aukstajam laikam, prioritāte ir materiāliem, kas nepalaiž cauri vēju un mitrumu. Plāni sporta apavi ar sietiņa virspusi ir paredzēti intensīvai ventilācijai, tāpēc ziemā tie nepilda savu funkciju un ļauj aukstajam gaisam brīvi cirkulēt ap pēdu. Ādas vai speciāli ziemai pielāgoti sintētiskie materiāli ir daudz piemērotāki, jo tie kalpo kā dabiska barjera pret ārējās vides ietekmi.

Praktiski veidi apavu izolācijas uzlabošanai

Ja esošie apavi nav pietiekami silti, pastāv vairāki veidi, kā tos pielāgot skarbākiem laikapstākļiem, izmantojot pieejamus materiālus. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir papildu barjeras izveidošana starp zeķi un apavu.

Piemēram, starp apavu virsu un zeķi var ievietot plānu pārtikas plēves slāni vai nelielu plastmasas maisiņu. Tas palīdzēs aizturēt ķermeņa siltumu un neļaus aukstumam piekļūt pirkstgaliem, vienlaikus pasargājot zeķi no samirkšanas, ja apavi kļūst mitri.

Populārākie raksti šobrīd

Sausās, bet aukstās dienās izolācijai var izmantot pat vienkāršu papīru. To parasti lieto, lai nosegtu pirkstu galus un pēdas augšdaļu pirms apavu uzvilkšanas. Šī metode rada papildu gaisa slāni, kas palīdz uzturēt temperatūru.

Ja tiek izmantoti apavi ar lielu ventilācijas atveru skaitu, bet nav iespējas tos nomainīt, īslaicīgs risinājums ir priekšpuses aizlīmēšana ar platu līmlenti, kas neļauj vējam pūst cauri materiālam. Lai lente labāk turētos, to ieteicams aplīmēt ap visu zoli, nevis tikai virspusi.

Cits risinājums pēdu sausuma nodrošināšanai ir plānu dušas cepurīšu izmantošana. Tās var uzvilkt virs zeķēm, pirms kājas tiek ievietotas apavos. Tas kalpo kā papildu ūdensnecaurlaidīgs slānis, kas ir īpaši noderīgi, ejot cauri slapjam sniegam vai peļķēm. Šādi mazi papildinājumi var būtiski mainīt sajūtas ilgstošas pastaigas laikā.

Zeķu slāņošana un materiālu nozīme

Pareizu zeķu izvēle ir tikpat svarīga kā paši apavi. Galvenā kļūda ziemas laikā ir parasto kokvilnas zeķu valkāšana. Kokvilna ļoti ātri uzsūc mitrumu un to neizvada, tāpēc pēdas kļūst mitras un ātri sasalst. Tā vietā ieteicams izmantot divu slāņu sistēmu.

 Pirmajam slānim vajadzētu būt plānai zeķei no sintētiska materiāla, piemēram, polipropilēna vai neilona, kas novada mitrumu prom no ādas. Virs tās velk biezāku vilnas zeķi, vēlams no merino vilnas, kas ir pazīstama ar savām izcilajām siltumizolācijas īpašībām.

Ja apavi ir pārāk šauri, lai tajos ērti ietilptu biezas zeķes, nevajadzētu censties kāju iespiest ar spēku. Pārāk cieši apavi traucē asinsriti, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pēdas sāk salt vēl ātrāk.

Šādos gadījumos labāks risinājums ir speciālie ķīmiskie pēdu sildītāji. Tās ir nelielas, plānas paciņas, kas saskarē ar gaisu sāk izdalīt siltumu un spēj sildīt pirkstgalus vairākas stundas, neaizņemot daudz vietas apavu iekšpusē.

Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, lai apavi būtu pietiekami elastīgi. Pārāk cieta zole neļauj pēdai dabiski kustēties un strādāt, kas var izraisīt muskuļu nogurumu un pat sāpes stilbos. Brīva un dabiska kustība veicina asins plūsmu, kas ir būtisks priekšnoteikums siltuma uzturēšanai ekstremitātēs.

Aktīvas kustības kā siltuma avots

Papildus tehniskiem uzlabojumiem, siltuma sajūtu ietekmē arī tas, cik aktīvi cilvēks pārvietojas. Kustības laikā sirdsdarbība paātrinās, un asinis daudz efektīvāk tiek nogādātas līdz pat pašiem pirkstu galiem.

Uzsākot pastaigu, nav ieteicams uzreiz skriet vai pārvietoties ļoti ātri, bet gan pakāpeniski palielināt tempu. Tas ļauj ķermenim vienmērīgi iesilt un sāk darboties dabiskajiem termoregulācijas procesiem.

Ja jūtat, ka kājas sāk salt, pastaigu maršrutā var iekļaut kādu kāpumu vai kāpnes. Intensīvāka fiziskā slodze palīdzēs ātrāk atgūt siltumu. Tajā pašā laikā jāatceras par mērenību – slodzei nevajadzētu būt tik lielai, lai izraisītu pārmērīgu svīšanu, jo tas atkal radīs lieku mitrumu. Sabalansēta kustība apvienojumā ar pareizi izolētiem apaviem ir drošākais veids, kā izbaudīt ziemas laiku bez diskomforta.