Avenes ir vieni no iecienītākajiem ogulājiem dārzos, jo tās izceļas ar specifisku aromātu un samērā vienkāršu kopšanu. Lai krūmi dotu labu ražu daudzu gadu garumā, ir svarīgi izprast to attīstības ciklu un prasības pret apkārtējo vidi.
Dārzos visbiežāk sastopamas divu veidu avenes: vasaras šķirnes, kas ražo uz iepriekšējā gada dzinumiem, un remontantās šķirnes, kas ogas sāk gatavināt vasaras nogalē. Vidēji aveņu krūms vienā vietā var veiksmīgi augt un ražot aptuveni desmit līdz divpadsmit gadus.
Plānojot aveņu stādīšanu, galvenā uzmanība jāpievērš saules gaismai un aizvējam. Šie augi vislabāk jūtas atklātās, saulainās vietās, kur tikai dažas stundas dienā pieļaujama neliela ēna.
Augsnei jābūt auglīgai un mēreni mitrai, taču jāvairās no vietām, kur uzkrājas stāvošs ūdens. Vislabāk avenes padodas līdzenumos vai lēzenās dienvidu puses nogāzēs, savukārt augstākas vietas, kuras skar stipri vēji, var veicināt dzinumu apsalšanu ziemas periodā.
Populārākie raksti šobrīd
Stādīšana un jauno dzinumu kopšana
Aveņu stādīšanai vispiemērotākais laiks ir rudens vai agrs pavasaris. Ja reģionā ziemas sākums mēdz būt ar kailsalu un mazu sniega daudzumu, ieteicams izvēlēties pavasara stādīšanu, lai jaunie augi nepaspētu izsalt.
Stādīšanai izmanto veselīgus, gadu vecus stādus, kurus izvieto rindās. Attālumu starp stādiem izvēlas robežās no 35 līdz 50 centimetriem, atkarībā no tā, cik intensīvi konkrētā šķirne veido jaunos dzinumus.
Stādus ievieto sagatavotās vagās vai bedrēs, kuru dziļums ir aptuveni 25 līdz 35 centimetri. Pēc tam, kad saknes ir apbērtas ar zemi un tā ir stingri piespiesta, augu nepieciešams apgriezt, atstājot virs zemes apmēram 15 līdz 30 centimetrus garu stumbru.
Tūlītēja laistīšana ir obligāta, rēķinot aptuveni vienu spaini ūdens uz katriem diviem augiem. Lai saglabātu mitrumu un aizsargātu saknes, augsni vēlams mulčēt ar kūdru, kompostu vai satrūdējušu zāli.
Kopšanas procesā svarīgi atcerēties par balstu sistēmu. Kad dzinumi sasniedz ievērojamu augstumu, tos piesien pie izstieptām stieplēm, kas piestiprinātas pie stabiliem mietiem. Tas palīdz krūmiem nesalūzt zem ogu svara un nodrošina labāku gaisa cirkulāciju. Vasaras laikā nepieciešams regulāri irdināt augsni un likvidēt liekos pazemes dzinumus, kas atņem spēku galvenajam krūmam.
Ražas novākšana un krūmu atjaunošana
Avenes sāk ražot savā otrajā gadā, kad uz sānu zariem attīstās ziedi un vēlāk arī ogas. Vasaras šķirnēm ogas vāc ik pēc pāris dienām, tiklīdz tās viegli atdalās no pamatnes. Svarīgi ogas nesaspiest, tāpēc tās vēlams likt nelielos traukos.
Pēc tam, kad raža ir novākta, divus gadus vecie stublāji sāk dabiski nokalst. Šie vecie dzinumi rudenī ir jānogriež līdz pat zemes līmenim, lai tie nekļūtu par slimību avotu un netraucētu jaunajiem aizstājējvirsotnēm.
Ja ir vēlme paplašināt aveņu stādījumus, to var darīt ar sakņu atvasēm vai dalot krūmu. Pavairošanai izvēlas tikai spēcīgākos un veselīgākos augus. Rudenī sānu dzinumus uzmanīgi atdala no mātesauga, cenšoties saglabāt sakņu sistēmu, un uzreiz pārstāda jaunajā vietā. Šāda pieeja ļauj saglabāt visas šķirnes īpašības un nodrošina ātru jaunaudzes ieaugšanos.
Avenēm nepieciešama arī papildu barošana, lai ogas būtu lielas un saldas. Minerālmēslus, piemēram, kālija sulfātu, parasti iestrādā augsnē pavasarī un rudenī. Tas palīdz augam nostiprināt saknes pirms ziemas un veicināt ziedpumpuru veidošanos nākamajai sezonai.
Regulāra apgriešana pavasarī, saīsinot stublājus līdz pirmajam spēcīgajam pumpuram, nodrošina to, ka krūms neizstīdz un visa enerģija tiek novirzīta augļu ražošanai.
Pavairošana ar sakņu spraudeņiem
Dažkārt, ja šķirne veido maz dzinumu, tiek izmantota pavairošana ar sakņu spraudeņiem. Šim nolūkam izmanto mātesaugu, kuram rudenī izrok sakņu sistēmu un atdala spēcīgākās sānu saknes.
Sagatavotos sakņu gabalus, kas ir aptuveni 10 līdz 20 centimetrus gari, var uzglabāt līdz pavasarim mitrās smiltīs vēsā pagrabā. Šī metode prasa nedaudz vairāk rūpības, taču tā ir efektīva retāku šķirņu pavairošanai.
Pavasarī, kad zeme sasilusi, spraudeņus stāda pastāvīgā vietā. Pirms tam tos ieteicams apstrādāt pret iespējamām sēnīšu slimībām. Ja izmanto krūma dalīšanas metodi, tad dzinumu atdala no krūma iekšpuses, apgriež gan saknes, gan virszemes daļu un iestāda sagatavotā vietā, nodrošinot bagātīgu laistīšanu pirmajās dienās pēc iestādīšanas.