Telpaugu kopšanā ūdens kvalitātei ir tikpat liela nozīme kā gaismai un temperatūrai. Bieži vien tieši ciets krāna ūdens kļūst par iemeslu, kāpēc augi sāk nīkuļot, lai gan pārējie apstākļi šķiet piemēroti.
Minerālvielas, piemēram, kalcijs un magnijs, kas lielā koncentrācijā atrodas cietā ūdenī, pakāpeniski uzkrājas augsnē un traucē auga dabiskos procesus. Šis raksts apraksta piecus populārus telpaugus, kuriem krāna ūdens var radīt redzamus bojājumus, un paskaidro, kā no tā izvairīties.
Minerālvielu uzkrāšanās un pirmās pazīmes
Dārzkopības speciālisti uzsver, ka pirms meklēt vainu nepareizā mēslošanā vai slimībās, ir lietderīgi novērtēt ūdeni, ko izmanto laistīšanai. Ciets ūdens augsnē atstāj sāļu nogulsnes, kas ar laiku kļūst redzamas kā balta kārtiņa uz podiņa malas vai zemes virskārtas. Augiem tas nozīmē grūtības uzņemt nepieciešamo mitrumu, jo sakņu sistēma tiek burtiski nosprostota ar minerālvielu pārpalikumiem.
Viena no pirmajām pazīmēm, kas liecina par ūdens nepiemērotību, ir sausi un brūni lapu galiņi. Tas notiek tāpēc, ka sāļi un hlors mēdz uzkrāties tieši lapu malās, traucējot šūnām saņemt barības vielas.
Ja lapas sāk dzeltēt vai uz tām parādās balti pleķi, tas ir signāls, ka ūdens sastāvs konkrētajam augam ir par smagu. Katru aprakstu es cenšos veidot pēc iespējas saprotamāku, tāpēc tālāk ir uzskaitītas sugas, kurām nepieciešama īpaša uzmanība.
Augi, kas visjutīgāk reaģē uz ūdens sastāvu
Zirnekļaugs, Zirnekļaugs ir pazīstams kā izturīgs telpaugs, taču tas ir ļoti jutīgs pret ūdenī esošo fluorīdu un sāļiem. Šīs vielas nosēžas lapu malās, izraisot brūnus un sausus galus. Pat ja augs kopumā izskatās veselīgs, minerālvielu uzkrāšanās ar laiku neļauj saknēm pilnvērtīgi absorbēt ūdeni.
Miera lilija jeb spatifīla. Miera lilija reaģē ļoti strauji. Ja ūdenī ir paaugstināts hlora vai fluora līmenis, auga lapas sāk dzeltēt, bet malas kļūst tumšas. Turklāt ciets ūdens tieši ietekmē ziedēšanu – ziedu skaits samazinās vai tie kļūst mazāki un vājāki. Iesaku vērot miera lilijas lapas, jo tās kalpo kā indikators ūdens tīrībai.
Populārākie raksti šobrīd
Orhideja, Orhidejas dabā pieradušas pie mīksta lietus ūdens, tāpēc krāna ūdens tām ir pārbaudījums. Ciets ūdens ne tikai nosēžas uz saknēm, bet arī uz lapām var atstāt baltus minerālu pleķus, ja tās tiek apsmidzinātas. Fakts ir tāds, ka orhidejas daudz labāk jutīsies, ja tās laistīs ar filtrētu vai nostādinātu ūdeni.
Kalateja. Kalateja izceļas ar savu dekorativitāti, taču tā ir viena no kaprīzākajām sugām attiecībā uz smagajiem metāliem un hloru. Ja šīs vielas uzkrājas augsnē, augšana palēninās un uz krāšņajām lapām parādās tumšas, neregulāras malas. Šis augs nespēj pārstrādāt krāna ūdenī esošās piedevas, tāpēc tā dekoratīvais izskats ātri vien cieš.
Lūgšanu augs. Lūgšanu augam jeb ctenanthe ir nepieciešama pastāvīgi mitra augsne, un tieši tas rada problēmu, ja izmanto cietu ūdeni. Tā kā laistīšana ir bieža, sāļi augsnē uzkrājas daudz ātrāk nekā citiem augiem. Tas noved pie lapu galotņu apdegumiem un plankumu veidošanās, kas liecina par augsnes pārsātināšanos ar minerālvielām.
Kā uzlabot ūdens kvalitāti mājas apstākļos
Lai palīdzētu augiem atgūties un augt veselīgiem, ieteicams izmantot mīkstāku ūdeni. Vislabākais risinājums ir lietus ūdens, ko var savākt dārzā vai uz balkona, jo tajā nav hlora un mākslīgo sāļu. Ja šādas iespējas nav, var izmantot destilētu ūdeni vai vienkāršu mājas ūdens filtru, kas samazina kaļķakmens daudzumu.
Gadījumos, kad vienīgā izvēle ir krāna ūdens, to pirms laistīšanas ieteicams nostādināt vismaz 24 stundas. Šajā laikā hlors daļēji iztvaiko, un ūdens temperatūra kļūst augiem patīkamāka – istabas temperatūrā.
Jāņem gan vērā, ka šāda metode neizvada fluorīdu un kaļķi, tāpēc jūtīgākajiem augiem tā ir tikai pagaidu risinājums. Regulāra augsnes virskārtas nomaiņa vai auga pārstādīšana arī palīdz samazināt uzkrāto sāļu daudzumu.