Daudzi kaķu saimnieki ir saskārušies ar situāciju, kad mīlulis šķietami pilnībā ignorē sava vārda saukšanu. Šāda uzvedība nereti tiek skaidrota ar dzīvnieka neatkarīgo raksturu, taču zinātnieku novērojumi liecina par ko citu.
Pētījumi rāda, ka veiksmīga komunikācija ar kaķi ir atkarīga no tā, cik prasmīgi cilvēks apvieno skaņas ar vizuāliem signāliem. Izprotot šīs mijiedarbības principus, kļūst skaidrs, kāpēc parasta saukšana ne vienmēr sniedz gaidīto rezultātu un kā to var mainīt ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem.
Vizuālo un skaņas signālu apvienošana
Pētījumi, kas veikti Francijā, Nantes Universitātē, atklāj interesantas detaļas par to, kā kaķi uztver cilvēka mēģinājumus sazināties. Zinātnieki novēroja kaķu uzvedību vidē, kurā tie jūtas brīvi, un secināja, ka visspēcīgākā reakcija seko tad, ja cilvēks vienlaikus izmanto gan balsi, gan žestus.
Ja kaķis tiek tikai saukts, viņš var izvēlēties nereaģēt, jo skaņa viena pati nesniedz pietiekami daudz informācijas par cilvēka nodomiem. Ir vērts ņemt vērā, ka vizuālie stimuli kaķiem ir tikpat svarīgi kā dzirde.
Praksē tas nozīmē, ka, saucot kaķi pie sevis, ir noderīgi veikt kādu kustību ar roku, nedaudz pieliekties vai mainīt savu ķermeņa pozu. Kaķi ir ļoti jutīgi pret vizuālo informāciju un bieži vien reaģē uz žestiem ātrāk nekā uz vārdisku uzrunu.
Eksperimentos noskaidrojās, ka pat nepazīstami kaķi labprātāk nāk klāt cilvēkam, kurš aktīvi rāda aicinošus žestus, nevis tikai sauc. Tas pierāda, ka komunikācija nav tikai vārdi, bet gan visa cilvēka uzvedība kopumā.
Kāpēc ignorēšana nav labākais risinājums
Interesanti, ka pilnīga klusēšana un uzmanības nepievēršana kaķim var radīt dzīvniekam stresu. Novērojumos tika pamanīts, ka situācijās, kad cilvēks apzināti ignorē kaķi, dzīvnieks sāk izrādīt nemiera pazīmes, piemēram, nemierīgi raustīt asti.
Tas liecina, ka kaķi patiesībā seko līdzi cilvēka rīcībai un gaida reakciju uz savu klātbūtni. Ja šī reakcija neseko, dzīvnieks jūtas apjucis. Šī atziņa apgāž mītu, ka kaķiem cilvēka uzmanība ir vienaldzīga.
Populārākie raksti šobrīd
Lai saziņa būtu skaidrāka, ir svarīgi prioritizēt vizuālos norādījumus un sekot līdzi tam, kā dzīvnieks uz tiem reaģē. Katrs kaķis ir individuāls, tāpēc nelielas izmaiņas cilvēka uzvedībā var būtiski uzlabot savstarpējo sapratni. Zinātniskais pamatojums palīdz saprast, ka mājdzīvnieks mūs neignorē spītības dēļ – viņš vienkārši apstrādā informāciju citādā veidā.
Kultūras atšķirības un specifiskas skaņas
Pētījuma laikā zinātnieki pievērsa uzmanību arī tam, kādas konkrētas skaņas tiek izmantotas dažādās valstīs. Piemēram, Francijā populāra ir skaņa "pff-pff", kas vietējiem kaķiem ir labi pazīstama.
Lai gan pati skaņa pēc savas būtības nav nekāds "brīnumlīdzeklis", tā parāda, ka kaķi mācās un pierod pie noteiktiem signāliem, ko izmanto viņu saimnieki. Reģionālās tradīcijas un ieradumi laika gaitā izveido specifisku "valodu" starp cilvēku un dzīvnieku.
Tas nozīmē, ka nav vienas universālas skaņas, kas derētu visiem pasaules kaķiem, bet gan svarīga ir konsekvence. Ja izmantosiet vienu un to pašu skaņu kopā ar skaidru žestu, kaķis pie tā pieradīs un reaģēs daudz ātrāk.
Galvenais ir nodrošināt, lai vizuālais signāls un skaņa vienmēr sakristu. Es pieturos pie uzskata, ka vienkāršība ir atslēga uz labu rezultātu, un šī metode to skaidri apliecina.
Veiksmīga saziņa ar kaķi prasa vien nedaudz vairāk uzmanības pret savām kustībām. Apvienojot balsi ar skaidriem žestiem un izvairoties no pēkšņas ignorēšanas, ir iespējams izveidot daudz ciešāku un saprotamāku kontaktu ar savu mājdzīvnieku. Tas mazina stresu abām pusēm un padara kopā būšanu harmoniskāku.